|
||||||||||||||||||||||||
Vasara un dūmi - pareizie vs nepareizie
Comments:
LGBT aktīvisti nav nesen kļuvuši kreisi. Tas viss aktīvisms ir sarkani krāsots jau no get go, Saula Alinska laikiem ASV 60ajos.
Galvenā problēma šeit ir tā, ka pilsonisku brīvību izcīnīšana vismaz tādā līmenī, ka "valsts orgāni mani nekastrē, jo esmu gejs" pat manā fašista un homofoba uztverē ir pilnīgi leģitīma. Tas, ko dara Alinska minjoni un viņu minjoni ir mēģinājums leģislatīvi ieviest jaunrunas/jaundomas principus, sēžot šo iemīļoti ērto upurgrupu kukuragā, lai gan pašas upurgrupas pa lielam jau sen zaudējušas interesi par aktīvistu karognēsāšanu un zobu griešanu. Vienīgie, kas tur aktīvi darbojas ir tiešām deģenerāti no Chic Tract karikatūrām, kas pieprasa tiesības vicināt plikus pimpjus ap bērnu deguniem (see pic below). Gandrīz vai tā it kā mēs to jau būtu kaut kur redzējuši gadsimtu atpakaļ ar 'darbaļaudīm' un to varonīgajiem čempioniem. (Reply)
Kāpēc pro-palestīniska (nevis pro-izraēliska) pozīcija Tuvo Austrumu konflikta jautājumā Tavuprāt korelē ar kreisumu? Kāds tur vispār varēttu būt sakars?
(T.i., es neizslēdzu, ka kaut kāds sakars varētu būt, tikai manas zināšanas neļauj nojaust - kāds, jo, man tās vispār izskatās pēc pavisam dažādām plaknēm.) Par citurieni nemācēšu teikt, bet Zviedrijā tas ļoti korelē ar kreisumu. Daudzas citas valstis ir pārskatījušas savas palīdzības programmas Palestīnai, kamēr zviedru sociāldemokrāti finansiālo palīdzībi ievērojami palielinājuši, ārlietu ministres retorika šajos jautājumos ir 90% Palestīnas pusē. Sociāldemokrātu Eiropas Padomes deputāte Briselē pat demonstrēja notiesāta Palestīnas terorista aizstāvībai utt.
Pie tam imigrācijas politikas rezultātā ir dramatiski pieaudzis pro-palestīniskais elektorāts, kurš vienlaikus ieinteresēts arī kreisā sociālajā politikā, un, protams, ka kreisajām partijām pirms vēlēšanām īpaši jācenšas attaisnot viņu gaidas.
Dažādu nokrāsu kreisie un sociālisti jau vismaz 40+ gadus pilātiskajā jautājumā “Izraēla vai Palestīna?”, diemžēl, vispasaules taktiskajā cīņā pret imperiālismu un apspiedējiem iestājas par pēdējiem. Tas gan nav dižs noslēpums un galvas mežģis. Šķiet, uz pasaules ir tikai divi kreisi ievirzīti politiskie spēki, kuri zināmu vēsturisku apstākļu deļ tomēr vismaz mēģina izlikties, ka iestājas par Izraēlu - vācu SPD un franču sociālisti.
Īstenībā, tas ir zīmīgs vēsturisks kāzuss pats par sevi - jo pašos Izraēlas sākumos daudzi sociķi/kreisie tomēr fanoja par Izraēlu (jo jūdu vēsturiskā saistība ar kreisajām idejām arī nav noslēpums, plus, kibuci, sievietes armijā utt), pat PSRS sākumā uzskatīja, ka jābūt par Izraēlu, un Izraēla arī nedevās rokās ne ASV, ne PSRS, bet tad spēku samēri mainījās, padomji sāka dot bruņojumu visādām Eģiptēm, Sīrijām, Irākām utt, un Izraēla saāķējās īpašās attiecībās ar galvenajiem pasaules imperiālistiem un lielkapitālistiem. |
||||||||||||||||||||||||