Vasara un dūmi -

Jantelagen, tulkojumā Jantes likums ir cēlies no norvēğa Sandemoses romāniem par skandināvu mentalitāti, kurā aprakstīta kāda it kā izdomāta dāņu pilsēta, kuras pirmais likums ir: "Neiedomājies, ka tu kaut kas esi", un vēl 9 likumi tādā garā
Jantes tikumi veicina konformismu un sava viedokļa nepaušanu, nelīšanu "kur nevajag" un sevis noniecināšanu, un zviedriem daudz raksturīgāki kā dāņiem un norvēğiem.
Te vēsturnieki ir nopietni diskutējuši, ka nekādas zviedru kultūras nemaz neesot, un pieminēt zviedrisko kā kaut ko labu vai, nedod Dievs, pārāku īpaši pēdējos pāris gados skaitās šausmīgi rupji. Tāpēc pateikt, ka ļautiņi, kuri dzīvo no pabalstiem vai izklaidējas dedzinot un šaudoties nespēs uzturēt zviedru sociālismu, ir tāda nekaunība, ko Zviedrijā tikai slikti cilvēki atļaujas savos blogos vai tviterī, sagādājot labajiem un meinstrīma medijiem rūpes, kā sliktos apklusināt.

(Reply) (Parent) (Thread)

Paldies! Izklausās īpaši skumji, ja reiz sākotnēji pastāvējis tāds sociālisma variants, kas balstījies cilvēku piekrišanā un tiešām nodrošinājis labāku dzīvi, bet pēc tam nonācis pie šībrīža situācijas. Sākotnējais variants, ja reiz balstās sabiedriskajā līgumā, pat izklausās pavisam racionāls. Vienkārši grūti saprast, ja reiz situācija ir tāda, kā raksti, no kurienes tā milzīgā pretestība novilkt robežas. Sociālisms, labi, bet, ja reiz zviedri ir spējuši izdomāt, kā panākt, ka sociālisms darbojas, tad taču teorētiski varētu arī konstatēt, kurā brīdī tas nonāk pretrunā pats ar sevi un pārstāj darboties. Tāpat ar strukturāliem skaidrojumiem – kaut kādā mērā tie palīdz izskaidrot situāciju un būtu vajadzīgs tos ņemt vērā, bet, ja tie pilnībā izskauž individuālo atbildību, rodas taču pretruna cilvēka pašizpratnē, jo domājam par cilvēkiem kā par brīviem un rīcībspējīgiem, bet vienlaikus šāda izpratne kļūst bezjēdzīga. Varbūt izklausās naivi, bet tas taču ir vistiešākais domas ceļš, ja vien nedarbojas spēcīga pretestība, un šajā gadījumā nav taču kaut kāda ārēja kontrolējoša spēka.
Interesanti par Jantelagen, lai gan rodas vairāk jautājumu, nekā skaidrības. Jo mentalitāte tomēr šķiet pietiekami maiga īpatnība, lai būtu kaut cik saprotama. Jautājums arī – no kurienes šī specifiskā radusies. Būs jāpalasa, ja sanāks laiks.

(Reply) (Parent) (Thread)

Racionalitātes trūkums mani arī joprojām izbrīna, īstenticīgo izpildījumā tas ļoti izskatās pēc reliğiskām jūtām, bet daudzi ne tik ticīgie tiešām baidās teikt, ko domā. Vēl vainīgs varētu būt pārāk zems eksaktās izglītìbas līmenis, jo cilvēkiem šķiet, ka faktus var aizstāt ar jūtināšanos vai gaudām. Un vēl akla ticība atprātojošiem medijiem. Tagad, kad beidzot arī meistrīma mediji spiesti sākt runāt par notiekošo, televīzijā bija intervija ar ekomomikas pētnieku par visām šīm izmaksām, un cilvēki patiesi brīnījās - tas maksā? un tik daudz? It kā par to, kas nav pašu acu priekšā vai tv ekrānā, aizdomāties būtu neiespējami.

(Reply) (Parent)