Vasara un dūmi -

Droši vien par to jau daudz runāts, bet tomēr - vai ir kaut kādi īpaši vēsturiski apstākļi, kas tieši Zviedrijā ļāvuši izveidoties šādai situācijai? Nesaprotu, kā to raksturot - nelokāms pacifisms, radikāls strukturālisms? Jo Zviedrijai gājuši secen tie notikumi, kas ļautu izskaidrot šādas tendences Centrāleiropā. It kā sadarbība ar Vāciju Otrajā pasaules karā, bet tās drīzāk šķiet sekas, nevis cēlonis, jo arī pirms tam Zviedrijā, kā rādās, bijusi aktuāla "neitralitātes politika". Konfliktu trūkums un attiecīgi nespēja vai nevēlēšanās tajos iesaistīties?

(Reply) (Thread)

Specifiskās Zviedrijas problēmas (bez kreiso ideoloğiju problēmas, kas raksturīga visai Rietumeiropai, kad uzsvars tiek likts uz struktūrām, nevis individuālo atbildību) saknes ir divas: zviedru sociālisms un jantelagen.
Zviedriem ir jēdziens folkhemmet, kas tulkojumā nozīmē māja tautai un būtībā ir zviedru sociālisms, tolaik nacionāls, kādu to cēla zviedru sociākdemokrāti sākot no 20.gs.20-tajiem gadiem, tam pamatā ir sabiedriskais līgums, ka iedzīvotāji maksā augstus nodokļus un pretī saņem drošību, sociālo nodrošinājumu darba nespējas gadījumos, bezmaksas izglītību, lētu medicīnisko palīdzību utt. Un tas, atšķirībā no visiem citiem vēsturē zināmajiem sociālisma realizēšanas mēğinājumiem, darbojās kamēr to realizēja paši zviedri ar tiešām ļoti augstu darba morāli un efektivitāti. Tagad tas līgums būtībā ir lauzts - zviedriem atstāta nodokļu maksāšanas daļa, bet visa veida pretpaklpojuma kvalitāte ir dramatiski kritusies - skat., kaut vai tas, ko rakstu par drošību, bet arī visās citās jomās problēmas ir lielas.

(Reply) (Parent)

Pilsoņi pamazām sāk saprast, ka šī sistēma pārstāj darboties, ja sistēmu izmantojošo un tai nevajadzīgas izmaksas radošo kļūst par daudz proporcijā pret sistēmu uzturošajiem.
Bet zviedri nekad neatzīs, ka šī sistēma bija piemērota tikai viņiem vai sabiedrībai ar ļoti augstu darba morāli, jo tad vajadzētu atzīt, ka viņi bija īpaši. Bet to nedrīkst, jo jantelagen.

(Reply) (Parent)

Jantelagen, tulkojumā Jantes likums ir cēlies no norvēğa Sandemoses romāniem par skandināvu mentalitāti, kurā aprakstīta kāda it kā izdomāta dāņu pilsēta, kuras pirmais likums ir: "Neiedomājies, ka tu kaut kas esi", un vēl 9 likumi tādā garā
Jantes tikumi veicina konformismu un sava viedokļa nepaušanu, nelīšanu "kur nevajag" un sevis noniecināšanu, un zviedriem daudz raksturīgāki kā dāņiem un norvēğiem.
Te vēsturnieki ir nopietni diskutējuši, ka nekādas zviedru kultūras nemaz neesot, un pieminēt zviedrisko kā kaut ko labu vai, nedod Dievs, pārāku īpaši pēdējos pāris gados skaitās šausmīgi rupji. Tāpēc pateikt, ka ļautiņi, kuri dzīvo no pabalstiem vai izklaidējas dedzinot un šaudoties nespēs uzturēt zviedru sociālismu, ir tāda nekaunība, ko Zviedrijā tikai slikti cilvēki atļaujas savos blogos vai tviterī, sagādājot labajiem un meinstrīma medijiem rūpes, kā sliktos apklusināt.

(Reply) (Parent) (Thread)

Paldies! Izklausās īpaši skumji, ja reiz sākotnēji pastāvējis tāds sociālisma variants, kas balstījies cilvēku piekrišanā un tiešām nodrošinājis labāku dzīvi, bet pēc tam nonācis pie šībrīža situācijas. Sākotnējais variants, ja reiz balstās sabiedriskajā līgumā, pat izklausās pavisam racionāls. Vienkārši grūti saprast, ja reiz situācija ir tāda, kā raksti, no kurienes tā milzīgā pretestība novilkt robežas. Sociālisms, labi, bet, ja reiz zviedri ir spējuši izdomāt, kā panākt, ka sociālisms darbojas, tad taču teorētiski varētu arī konstatēt, kurā brīdī tas nonāk pretrunā pats ar sevi un pārstāj darboties. Tāpat ar strukturāliem skaidrojumiem – kaut kādā mērā tie palīdz izskaidrot situāciju un būtu vajadzīgs tos ņemt vērā, bet, ja tie pilnībā izskauž individuālo atbildību, rodas taču pretruna cilvēka pašizpratnē, jo domājam par cilvēkiem kā par brīviem un rīcībspējīgiem, bet vienlaikus šāda izpratne kļūst bezjēdzīga. Varbūt izklausās naivi, bet tas taču ir vistiešākais domas ceļš, ja vien nedarbojas spēcīga pretestība, un šajā gadījumā nav taču kaut kāda ārēja kontrolējoša spēka.
Interesanti par Jantelagen, lai gan rodas vairāk jautājumu, nekā skaidrības. Jo mentalitāte tomēr šķiet pietiekami maiga īpatnība, lai būtu kaut cik saprotama. Jautājums arī – no kurienes šī specifiskā radusies. Būs jāpalasa, ja sanāks laiks.

(Reply) (Parent) (Thread)

Racionalitātes trūkums mani arī joprojām izbrīna, īstenticīgo izpildījumā tas ļoti izskatās pēc reliğiskām jūtām, bet daudzi ne tik ticīgie tiešām baidās teikt, ko domā. Vēl vainīgs varētu būt pārāk zems eksaktās izglītìbas līmenis, jo cilvēkiem šķiet, ka faktus var aizstāt ar jūtināšanos vai gaudām. Un vēl akla ticība atprātojošiem medijiem. Tagad, kad beidzot arī meistrīma mediji spiesti sākt runāt par notiekošo, televīzijā bija intervija ar ekomomikas pētnieku par visām šīm izmaksām, un cilvēki patiesi brīnījās - tas maksā? un tik daudz? It kā par to, kas nav pašu acu priekšā vai tv ekrānā, aizdomāties būtu neiespējami.

(Reply) (Parent)