Vasara un dūmi - kreiso vēsture 2017

Zviedri iet full-staļinisms? Jauki. Neatšķiras no vatņiku retorikas.
Nav gan brīnums, jo romantisks flirts ar PSRS viņiem jau bija vēl 'tajos' laikos. Ja nekļūdos viņi naski sadarbojās dažādu tēvijas ienaidnieku un disidentu izdošanā.
Sweden was a mistake.

(Reply) (Thread)

Nē, ne zviedri. Kreisie vēstures pārrakstītāji visur ir vienādi "padomju cilvēki".

(Reply) (Parent)

Tiešām nesaprotu, kāpēc viņiem bija mums jāatvainojas par bēgļu izdošanu PSRS.

(Reply) (Thread)

Pēc PSRS sabrukuma zviedu kreisie bija apjukuši un kaunīgi, daļa sabiedrības un mediju visai atklāti ņirgājās par sadarbniekiem ar PSRS. Dēļ tā arī atvainošanās. Esmu pārliecināta, ka mūsdienās tādas vairs nebūtu.

(Reply) (Parent) (Thread)

Domā, ka šis ir izņemts no vēstures grāmatām?
-Zviedru sabiedrība uzsāka plašus protestus pret paredzamo izdošanu. Protestu karalim izteica septiņsimt Zviedrijas 3. ārstu kongresa dalībnieki. Lūgumu ārlietu ministram neizdot baltiešus parakstīja Ārzemnieku komisijas 275 ierēdņi. Starp citām organizācijām protesta telegrammas nosūtīja Gēteborgas tautskolu skolotāju korpuss, valsts tautskolu inspektoru apvienība, vidusskolu skolotāju valsts apvienība, Zviedrijas pamatskolu skolotāju valsts apvienība, Zviedrijas tautskolu skolotāju apvienība un tehnisko ģimnāziju skolotāju apvienība, Stokholmas studentu korpuss, ģimnāziju biedrība Jaunie labējie, Kungsholmas zviedru jaunatnes biedrība, Zviedrijas burātāju apvienība, Zviedrijas baznīcas ierēdņu apvienība, Zviedrijas tautskolas draugu Gēteborgas nodaļa, Zviedrijas atturības biedrība utt. Saskaņā ar zviedru preses novērtējumu pie karaļa vien kopumā vērsušās 100 000 personas.

(Reply) (Parent) (Thread)

Pārpratu, ka tu jautā par zviedru valdības atvainošanos, kura notika tikai deviņdesmitajos gados.
Bet par tautu - seni zviedri stāsta, ka Somijas dēļ (daudzās zviedru ģimenēs, piem., bija pieņemti somu bērni, kamēr viņu vecāki karoja) bailes un naids pret Krieviju tolaik bija tik liels, ka par tautas attieksmi nebija šaubu.

(Reply) (Parent) (Thread)

Nepārprati, es tikai paironizēju. Uzskatu, ka mūsdienās tāda atvainošanās arī varētu notikt, jo kā minimums nākamā zviedru paaudze pēc tā laika paaudzes vēl šīs atmiņas glabā no saviem vecākiem. Bet ja tagadējā Zviedrijas vēstures mācībā šis kauna traips vairs netiek iekļauts, kā mēdz notikt ar vainas apziņas māktajiem, līdzīgi kā Latvija šogad "piemirsusi" par saviem strēlniekiem, tas gan būtu žēl. Vajadzētu runāt un runāt, kamēr izrunā visus apstākļus, visi visiem piedod, priecīgi sadzer par "nekad vairs tā" un labāku nākotni.

(Reply) (Parent) (Thread)

Piekrītu, ka vajag runāt un izrunāt. Bet vēstures "aizmiršana" diemžēl tiek veicināta pat vienas paaudzes laikā.

(Reply) (Parent) (Thread)

Bailes no nosodījuma ir dabiskas, tā ka tas neizbrīna. Ir jābūt spēcīgai nācijai vai personībai, lai publiski atzītu savas kļūdas. Lai arī tas ir drošs ceļš uz ilgtspējīgu cieņu un draudzību, pārsvarā ir bail, ka to nenovērtēs, varbūt pat prasīs kompensēr, un tā nu ērti paslaukām zem aizmiršanas paklāja.

(Reply) (Parent) (Thread)

jā, jābūtība tāda ir, bet par praksi diemžēl nespēju būt optimiste - Zviedrijas tagadējai varai būtu tik daudz par ko atvainoties pašiem savai valstij un tautai, ka, no tā baidoties, pat jau vakardiena un šodiena tiek cītīgi slaucīta zem aizmiršanas paklāja

(Reply) (Parent) (Thread)

bet optimismam pavisam neļauj zust tas, ka arī viena vai dažu cilvēku loma neaizmiršanā ir tik liela - piemēram, leģionāru jautājumā Pēram Ulovam Enkvistam ar viņa "Leģionāriem" vairāk ka 20 gadus pēc leģionāru izdošanas

(Reply) (Parent)