Šodien secināju sāpīgu lietu - vairs neuztveru traģiski tādu faktu kā šķiršanās. Jo īpaši, ja paliek burvīgi pēcnācēji.
Traģiski ir diviem cilvēkiem palikt kopā kaut kā vārdā, paciest, pieciest, noklusēt, cerēt, ilgoties, atcerēties, bet nespēt pilnvērtīgi dzīvot šodienā.

Kaut kas pēdējā gada laikā stipri mainījies. Tik daudz mainījies, ka joprojām grūti visu aptvert!

Tas ir kaut kāds kristiešu labais stils - likt populārajā portālā, piemēram, galerijā bildes ar virsrakstu ABORTS? Tipa, pamācoši pakratot ar pirkstu - ai, ai, ai, kā tā var!
Man tas izskatās pēc morālas kroplības.

Ja kāds ir tik debils, lai lien gūglē un meklē visādas perversības un preteklības, bet kāpēc tas tik uzkrītoši jāpublisko?

Tad jau varbūt varētu arī ielikt izvarotu un noslepkavotu sieviešu foto ar tekstu - šitā gan, mīļie cilvēki, nekad nedariet, tas ir fui, slikti.

"Sturdust" - NEholivudisks mūvijs [iztika bez tipiskām klišejām], nez kāpē atgādinaja NeverEndingStory, par mīlu un ap to, tāds mīlīgs gabals, īpaši beigas :)

Medus balzams ieradies? Saki paldies, ka man ābolu sula mājās!
Citādi podā iemarinētu.

Priekšautiņš = priekšpautiņš..