Es zinu, ka ir dažādi, zinu.. Var nepiekrist un var domāt pa savam. Bet ir tādi, ka es jūtu, ka krītu uz nerva :), ka velk uz kašķi, ka esmu garlaicīga un nesaprotu, kāda vella pēc mani vispār lasa.. Ziņkārība? Pieradums? Zinu, ka aiz muguras pietiekami daudz melna par mani ir rakstīts, riebīgi, protams..
Maybe tāpē tā tagad rakstu, jo pašlaik un, domāju, arī turpmāk mana dzīve kļūs vēl privātāka, slēptāka un mazāk izprotama.. :)
Šis jau līdzīgi kā īstajā dzīvē - iet laiks un cilvēki mainās, pašķirās, jo savs ir izdarīts, iemācīts, pateikts.. :)
Tāpē arī pa laikam der frendlisti patīrīt, paskatīt un padomāt - kāpēc un vai vajag.