Jā, tieši tā arī ir - uz citiem raugies caur pasaules prizmu, caur visu kopumu, harmoniski, iekļaujot visu sistēmā. Un ir viegli. Ir viegli saredzēt pat slimību cēloņus, viegli paārstēt, viegli palīdzēt.
Bet, kā ķeras pie sevis, tā pazaudē daudzus pavedienus.. Neredzi vai negribi redzēt. Cenšos šo izprast :)
Dziedniekiem principā tur vēl ir arī tāda lieta, ka viņi uzņem sevī to, ko ārstē. Arī parastiem ārstiem, labiem ārstiem tā gadās. Piem., kardiologs var nomirt ar kādu sirds kaiti..
Resp., strādājot ar citiem, dubultā jāstrādā ar sevi.. Grūti.. :)