Lai palīdzētu citiem, uz lietām var paskatīties objektīvi- neiejaucot ne sevi, ne sev tuvus cilvēkus... Var paskatīties uz lietām no malas- izmantojot sevis pieredzēto, grāmatās izlasīto, dzirdēto... Bet tiklīdz jāpalīdz sev, rodas tik daudz jautājumu- par sevi, par sev tuviem cilvēkiem un nenormāli bail kļūdīties, un nenormāli žēl šķirties no vecās dzīves, no pierastām lietām, no cilvēkiem... Man tā liekas...