Es mēdzu palīdzēt. No attāluma. Tas ir no dabas un nesagādā ne mazāko grūtību. Ir ļoti viegli redzēt visu apkārtējo no malas, ļoti viegli sakārtot citu veselības, organismus, izprast un palīdzēt.
Visa pasaules uzbūve liekas tik pašsaprotama!
Bet, kad jāsāk kas darīt ar sevi, tad sākas visgrūtākais. It kā izproti to un šito, apzinies pat, kas būtu jādara. Bet. Nemaz nepiepūlies, lai ko darītu. Tikai tad, kad ūdens mutē smeļas, tad sāc rīkoties. Tā nav pareizi. Bet tur neko nevar darīt.. Tas arī ir dabisks process. Dabas līdzsvars.
Tas līdzīgi kā ar ģēnijiem, kas nodzeras vai prātā sajūk :) Ar sevi visgrūtāk tikt galā.