Ir jau cilvēki, kas gūst baudu no negatīvām emocijām, no sāpēm, no tā, ka viņus sit vai apsaukā. Tikai - vai mākslai jānolaižas tik zemu? Es vienmēr uzskatīšu, ka radošs darbs ir augstāks un pārāks par visu.
Manuprāt, Tu runā par ko nedaudz citu. Padsmit gados ikvienam gribas piedzīvojumus, raustīt dzīvi aiz ūsām, kaitināt un izmēģināt. Tas jau tikai normāli :))