Harmonija nav garlaicīga. To ir ļoti grūti sasniegt. Cilvēks būtībā ir pretrunu pilns un viņa dzīve ir viens vienīgs meklējums. Stabilitātes un harmonijas meklējums. Un ja māksla vēl ir tā, kas indivīdu neatbalsta, bet tieši otrādi - dzen lielākā izmisumā, liek vēl vairāk iestigt ikdienišķuma peļķēs, kas tur labs var sanākt? Pietiek netīrumu, konfrontāciju, strīdu, problēmu ikdienā, lai tā būtu arī radošajos darbos.
Māksla jau kopš antīkiem laikiem ir uzskatīts par ko īpašu. Talants - par Dieva dāvanu.
Mūslaiku vēlme visu nonivilēt, paliek pat pretīga.