Šodien secināju sāpīgu lietu - vairs neuztveru traģiski tādu faktu kā šķiršanās. Jo īpaši, ja paliek burvīgi pēcnācēji. Traģiski ir diviem cilvēkiem palikt kopā kaut kā vārdā, paciest, pieciest, noklusēt, cerēt, ilgoties, atcerēties, bet nespēt pilnvērtīgi dzīvot šodienā.
Kaut kas pēdējā gada laikā stipri mainījies. Tik daudz mainījies, ka joprojām grūti visu aptvert!
Lai neizplūstu garos vārdos, te īss un lakonisks apraksts: http://www.tvnet.lv/izklaide/music/eventreviews/article.php?id=495203 Pēc komentāriem spriežot, ne viena es sajūsmā par vakardienas pasākumu :) Un "Braiens Adamss atzina, ka šajā tūres daļā šis ir bijis labākais koncerts", patīkami..