Kas, diez, ir tumsonīgāk:

* piekrist vienmēr vairākumam, tā paliekot ēnā un nedabūnot pa galvu
vai
* stūrgalvīgi paliekot pie sava, kaut, protams, ne ideālā viedokļa, tomēr sava?

Nejauši palasījos dažas nesenas cibas kārtējās gāgināšanas.
Patiesībā jau visvairāk brīnos par to, ka jau n gadus vieni un tie paši personāži savā starpā var ņemties un ņemties. A man likās, ka cilvēki ar gadiem paliek gudrāki un māk arī kādreiz paklusēt.

Kā es, piemēram.. :D :D