Palietoju vienu baisi labo Revlon spreju sausiem un bojātiem matiem. Štrunts, ka dārgs, galvenais, ka matus kolosāli mitrināja.
Šodien zvanu uz Kolonnu - izrādās, to pārdod Rīgā [Latvijā? :o] tikai vienā frizētavā, tai pašā, kur mans frizieris, turklāt visa tā sērija izpirkta un tagad jāgaida, kamēr šie pasūtīs un kamēr viņiem atvedīs. Tad man zvanīs, ziņos un būs jābrauc pakaļ.

Godīgi, šitik liela caca es vēl nekad nebiju sajutusies.

Lai kāds nebūtu klucis uz visām lupatām un lietām, mantām un saloniem, bet matu un nagu kopšana vienmēr bijusi prioritāte.

Šonakt būs kādi 100 ieraksti. Labi kādi 10. Man vienalga, vai kāds ko lasa, nelasa. Man vaig paklabināt taustiņus. Lai pēcāk visu nedēļu vai vēl vairāk negribas. Takš pieriebjas visa šitā ciba palēnām tā, ka viss internets jau rieb. Jopcik, pavasaris laukā..

Šodien redzēju vienu cibas pārīti. Nu mīlīt, kas par..
Oki doki, es tādas lietas skaļi nekad nerunāju, lai jau, lai jau paši domā, ka ir baigie super duper :)
Par gaumi taču nestrīdas?.. [Jā, zinu, cibā strīdas, un kā vēl :P]

Bet es biju makten pārsteigta. Pat grūti pateikt, par ko.. Prastums, vienkāršība, naftalīns?
Kā saka, tāds tādu atradis :)

Jo mazāk cilvēku lasīs manus tekstus, jo pašiem būs labāk. Nē, tā ne.. Jo mazāk lasīs un domās, jo labāk.
Takš vēl joprojām nedajēdz, ka es priekš sevis rakstu.
Nu, Jēz, man takš neklausa pirksti ar zīmuli uz papīra, man vieglāk šitā un saglabāt.

Bet tās dienasgrāmatas.. Gadi 15. Tas tiesa. Stāv slepenajā atvilknē.

Un nevienas savas grāmatas, hahahaha! :D Kaut 10 gadus jau man te borē pilnas ausis. Borē un pierunā. Idejas tādas, ka..

Gan jau vienreiz sadabesīs un izdošu principā, lai aizveras vienreiz visiem mutes!
Te šodien rādīja debiju dzejā - tāds puisis, nē, nu pusisis nekāds.. Pinkainis bohēmists ap 30 gadiem, debija dzejā, brīvdomātājs, hipijs, tā arī nesapratu, par ko jams raksta.. Vai viņš spēs rakstīt vēl gadus 10-20-30?

Ja par dzeju, tad man ir tikai viens favorīts - Skujenieks. Kā 2.kursā patiesi iemīlēju viņa vārdus, tā pati apklusu un klausos viņā. Viņš ir ģēnijs, tur nav šaubu. Cilvēks, bagāts ar valodu, ar tēliem, ar sajūtām, ar dzīvi un mīlestību.

Pie viņa - savaldība. Klusums, miers, pienākums..
Bet manī..

Atmiņas. Tas pirmkārt.
Nožēla. Milzīgi liela. Par nepateikto. Par neizdarīto.
Un galu galā skumjas. Par neiespējamo. Par bijušo, kas izbeidzās.

Ir cilvēki, kas dzīvo ar muguru pret nākotni un seju pret pagātni. Es.