Dzīve bieži vien atgādina komiksu. Īpaši, kad to pavēro no malas.
Un spēli, ko spēlējam mēs, pieaugušie. Bet cietīs jau bērni. Un kā vēl.
Bezatbildība? Vai vienkārši nobriest nespējīgi prāti.

Manī ir atgriezies dzīvesprieks. Dzīve un prieks. Un spēks.
Bet pie manas mājas tagad jau trešo dienu redzami ātrie. Pie vienām vai otrām durvīm. Un tās ainas nakts melnumā un dienas gaismā, kad piebrauc, pastāv un aizved, šķiet bez maz vai sirreālas..