absinth : "bet es negribu jau atkal būt stipra.
gribu ietīties siltā segā, ar galvu klēpī un mierīgi gulēt, gulšņāt un tikt samīļota.
tikai nemāku tam ļauties"

lapsa123: "man gribas, lai mani samīļo, vienkārši samīļo, pieskaras un sasilda"

esinja
mjaa.. vai vienmēr var un vajag gaidīt no visiem citiem piebalsošanu, atbalstu un piekrītošu galvas mājienu? cilvēki ir dažādi - savā attīstībā, domās, rīcībā. un tāda pati ir dzīve, raiba un pārsteidzoša savos līkločos. ne vienmēr būs kāds, kas sapratīs un atbalstīs. un, ja gribi diskusiju, tad neapvainojies, ka citi domās citādi.. protams, ja netiek pārkāptas personīguma robežas, ja nesākas bakstīšana ar pirkstu: "bet tu, bet tu, tāda un šitāda".
dažādība rada harmoniju. tikai melnais un baltais veidos veselo un pilnību. kā vīrietis un sieviete tikai spēj radīt turpinājumu. un tas viss ir tik loģiski..
ak, bija jau piemirsies, kādas kaislības mēdz valdīt iekš cibas.. :))