Es varētu būt lielisks dziednieks. Palīdzēt citiem, dalīties zināšanās, dalīties pieredzē. Bet sevi gan ātri kapā novestu. Jo SEV palīdzēt ir visgrūtāk. Neiedomājami grūti. Absurds? Likumsakarība. Liela daļa dziednieku slimo, ir slimojuši, gulējuši slimnīcās, reanimācijās, guvuši smagas traumas. Tajā pašā laikā kļūstot arvien spēcīgāki un turpinot palīdzēt citiem.
Piemēram, šorīt. Es taču lieliski varēju sevi "salāpīt"! Es taču zinu, kas ir jādara, kad paliek slikti! Bet nē - tā vietā pagrūdu vienu, otru, atslīgu sēdeklī un ļāvos vājumam. Tajā pašā brīdī apzinoties, ka nenoģībšu un ka jebkurā brīdī varu aiz matiem sevi izvilkt. Arī tagad - jūtu, uz sirdi dur. Bet es neko nedaru. Spēlītes ar sevi? Robežu paplašināšana?
Dažreiz sevi neizprotu. Kāpēc tāda vieglprātība..

Ja teiktu, ka jūtos nogurusi, tas būtu maigi teikts.. Konvencijas, siltumnīcefekta gāzes, nepareizi komati un punkti, greiza izteiksme.. Viss kopā pa galvu jaucas..
Dodos uz vienu valsts iestādi papīrus kārtot [smaga nopūta..]. Neciešu birokrātiju. Bet ko darīt, ka dzīvojam kā akmens laikmetā. Nez kāpēc [nē, patiesībā zinu - kāpēc] tik degoša bija kaut kāda ahūni svarīga elektroniskā paraksta ieviešana! Gribu redzēt, kur vēl, izņemot Preizdenta kanceleju, bankas un ministrijas, to lietos. Kamēr parastajam mirstīgajam katra lapiņa savam kājiņām jāpienes ierēdnītim pie deguna, kur tas ar vienu pirkstu ievadīs cipariņus. Ibio, vienotas datu bāzes un kopīgus reģistrus laikam šajā gadsimtā nepiedzīvot..
Sorr, man pēdējās nedēļas nenormāli gribas un patīk lamāties :)))))) Un gaļu sāk gribēties.. Nav uz labu, nav uz labu.. :)))))))))