Jāmeklē tā stīga. Kaut kur aizmirsta un atstāta. Rakstīt. Nevis SC, bet tā, kā agrāk.
Kaut kur sevi esmu pazaudējusi. Vai arī nespēju pilnvērtīgi izdzīvot esošo, pārāk pliekani. Pārāk daudz zemiskuma, prastuma, pārāk daudz sadzīves.
Un arī debesīs sanāk reti lūkoties. Un maļās rutinētas dzirnavas, stresi, steiga piedevām..
Kaut kā pietrūkst. Skumju, nostaļģijas? Piepildīties ar skaudrām emocijām un likt uz papīra.
Ir atkal jāsāk mācīties izsāpēt..

UPD - šitie mazie kamolīši esot jau patversmē. Tā mani informēja no Juglas patversmes, vārdamāsa :))

Rīgā VEF teritorijā dzīvo 7 mazi vilku (jauktenīši?) sugas kucēni. Vecums aptuveni 1,5 mēn. Dzīvo briesmīgos apstākļos - zem betona blokiem uz plikas zemes. Ja līst, tad apakšā veidojas peļķe. Kad bus sals, viņiem draud nosalšana. Kucenu mamma ir pirms diviem gadiem no mājas aizbēgusi kucīte, kuru stipri situši. Kucītei jau ir atradusies saimniece, bet, līdz viņa nonāk jaunajās mājās, ir jāatrod pajumte viņas bērniem. Ja jums vai jūsu draugiem, radiem, paziņām nepieciešams sunītis, palīdziet šiem mazajiem un iegūsiet uzticamu draugu uz visu mūžu! Ja nav grūti, pārsūti šo info tālāk.

Informacijai zvaniet: 9812707 Tatjana. 9104121 Kristīne. ( Suņbilde )

Nu nesaprotu es tās iestādes, kas uz meiliem neatbild vispār vai atbild pēc 12 stundām. Vai mēs alu laikmetā dzīvojam, vai? Tad galu galā nav ko norādīt firmas @, ja tas tiek izmantots reizi dienā vai vēl labāk - reizi mēnesī.
Vismaz man domāt, ka lielai daļai cilvēku ir daudz izdevīgāk - lētāk un ērtāk - sazināties caur @, nevis katru radušos jautājumu apspriest pa telefonu.
Un vispār šodien pārāk daudz skumju..

Rīt Ziemassvētku balle Melngalvju namā.
Parīt Ziemassvētku balle darbā.
Aizparīt draudzenes kāzas.
Aizaizparīt Ziemassvētku vakars. Un pēc tam vēl divi tādi.
Kā Tu domā, viegla dzīve mani sagaida? ;)))))))

Ko nozīmē "ierasties vakartērpā"? M? Vai tai noteikti jābūt vakarkleitai? Tas var būt arī kostīms, piem., svārki, žakete?