nu man tīri interesē vīrieša rīcība, ja saka, ka nekad to nedarīs, bet tomēr izdara. uz ko to norakstīt - nesavaldība, nervi uzdod, varu izrāda? nez, neesmu, godīgi sakot, nekur manījusi, ka šāda tēma tiktu apspriesta.. :)
pati labi zini teicienu "nekad nesaki nekad". es nebūšu tas, kurš tagad kaut no ādas līdīs ārā un aizstāvēs savu dzimumu tikai principa pēc, bet teikšu kā ir - mēs katrs esam tikai un vienīgi cilvēks, mēs bieži vien runājam lietas, ko patiesībā nezinan. apsolam milzu kalnus nest no mēness, kaut arī saprotam, ka melojam acīs skatīdamies, bet tik un tā mēs to sakam un cenšamies izdarīt ja ne tieši tā, kā teicām, tad vismaz līdzīgi. taču kā ir patiesībā? patiesība ir skarba un tā nepatīk nevienam ja vien tā nenes priecīgas ziņas. mēs to noraidām un uzskatām par meliem kaut arī ziņas ir patiesākas par patiesu. mēs vienkārši sevi muļķojam, jo mīļam sevi un to "meli", kas mums to saka un melojam viņasm pretī! lielākā daļa no visa tā, ko mēs sakam mīļotajam ir meli. tie paši visi romantieskie vārdi par mēnes nonešanu tikai tādēļ vien ka mīl un dažnedažādu kalnu stumdīšanu utt. un tieši tādēļ nevajag brīnīties, ka retu reizi dusmu uzplūdā iznāk kādām pateikt vai izdarīt ko tādu, kas liktu otram sarauties čokurā un skriet pie citiem pēc mīļā vārda, lai tikai sajustos labāk! mēs tomēr tik un tā zinām, ka šī otra pusīte mūs mīl. mīl, kaut arī ir nodarījusi mums pāri. krieviem taču ir tas teicies - jesļi bjot, značit ļubit. protams, pāri darījums nav piedodama lieta un tā paliks atmiņā, bet ja ir problēma, tad to vajag risināt saudzīgāceļā un ar apdomu. tā, lai neizraisītu otrā pusītē kādas agresīvas emocijas vai pārlieku lielu aizvainojumu. tieši tādēļ ir izdomāts veids, ka visu var pateikt caur ziediņiem. kaut arī reizēm tas nav tas labākais risinājus, bet tas tik un tā ir veids, kā sāpīgas lietas pateikt ne-tik-sāpīgi! tak cilvēks ļaunus vārdus saka mīļi tādēļ, lai attiecīgā brīdī, kad ir pelnījis ko sliktu saņemtu to skaisti un mīļi!
man liekas, ka es k-kur te novirzījos no tēmas! :P un vispār man liekas, ka esmu k-kā biki apdzēries! :DDD
pati labi zini teicienu "nekad nesaki nekad". es nebūšu tas, kurš tagad kaut no ādas līdīs ārā un aizstāvēs savu dzimumu tikai principa pēc, bet teikšu kā ir - mēs katrs esam tikai un vienīgi cilvēks, mēs bieži vien runājam lietas, ko patiesībā nezinan. apsolam milzu kalnus nest no mēness, kaut arī saprotam, ka melojam acīs skatīdamies, bet tik un tā mēs to sakam un cenšamies izdarīt ja ne tieši tā, kā teicām, tad vismaz līdzīgi. taču kā ir patiesībā? patiesība ir skarba un tā nepatīk nevienam ja vien tā nenes priecīgas ziņas. mēs to noraidām un uzskatām par meliem kaut arī ziņas ir patiesākas par patiesu. mēs vienkārši sevi muļķojam, jo mīļam sevi un to "meli", kas mums to saka un melojam viņasm pretī! lielākā daļa no visa tā, ko mēs sakam mīļotajam ir meli. tie paši visi romantieskie vārdi par mēnes nonešanu tikai tādēļ vien ka mīl un dažnedažādu kalnu stumdīšanu utt. un tieši tādēļ nevajag brīnīties, ka retu reizi dusmu uzplūdā iznāk kādām pateikt vai izdarīt ko tādu, kas liktu otram sarauties čokurā un skriet pie citiem pēc mīļā vārda, lai tikai sajustos labāk! mēs tomēr tik un tā zinām, ka šī otra pusīte mūs mīl. mīl, kaut arī ir nodarījusi mums pāri. krieviem taču ir tas teicies - jesļi bjot, značit ļubit.
protams, pāri darījums nav piedodama lieta un tā paliks atmiņā, bet ja ir problēma, tad to vajag risināt saudzīgāceļā un ar apdomu. tā, lai neizraisītu otrā pusītē kādas agresīvas emocijas vai pārlieku lielu aizvainojumu. tieši tādēļ ir izdomāts veids, ka visu var pateikt caur ziediņiem. kaut arī reizēm tas nav tas labākais risinājus, bet tas tik un tā ir veids, kā sāpīgas lietas pateikt ne-tik-sāpīgi!
tak cilvēks ļaunus vārdus saka mīļi tādēļ, lai attiecīgā brīdī, kad ir pelnījis ko sliktu saņemtu to skaisti un mīļi!
man liekas, ka es k-kur te novirzījos no tēmas! :P
un vispār man liekas, ka esmu k-kā biki apdzēries! :DDD