Ir starpība, vai valsts savai tautiņai atmet 1% no visa vai 10 vai 30%. Tāpēc arī Lembergs ir tik mīlēts Ventspilī. Vajag jau arī mācēt zagt..Turklāt postpadomju valstis nav salīdzināmas ar citām-mums ir citāds politiskais un sociālais noskaņojums un pasaules izjūta. Nekā nebija, te viss ir iedots un nezina, ko grābt un ko ne.
Es nerunāju par revolūciju - uz to latvieši nav spējīgi. Es runāju par dabas katastrofu, par kādu nelaimi, slimību, kur vienkārši būs vajadzīgs cilvēku dzīvēm dot naudu un izlīdzēt.
A to tekstu, ka cilvēkiem jākļūst situētākiem un izglītotākiem, pasaki tai mātei, kura 7 bērnus audzina un nezina, ko rīt ēdīs.. Valstī ir liela nabadzība tieši daudzbērnu ģimenēs. Ir daudz pamestu bērnu. Ir daudz nelaimju, uz ko pieveram acis un tikai gudri runājam. Tāpēc saku, ka šeit neredzu izeju, jo pagaidām valdība savu kuģi stūrē tikai uz priekšu, pāri līķiem.
Ja kam ir labāk, tad tie ir tie, kas kaut ko pērk-pārdod, mahinējas un ņem kukuļus. Man nevaig Rīgā Prada un Versace, es gribu, lai ir cilvēkiem vispirms normāls atalgojums, vismaz reizes 3 lielāks, lai nav vienaldzība pret cilvēku kā tādu, lai ir iespējas dotas arī invalīdiem un bāreņiem. Lai netikai plēšs 9 ādas pār galvu, cenas skrūvējot, bet lai arī tiek dots.
Iedomājies, mana mamma, pianiste, pabeigusi Mūz.Akad., nostrādājusi Dārziņos un tagad - Jelgavas muzicenē, lielāko daļu dzīves veltījusi bērniem un mūzikai, pensijā saņems labi, ja 60ls. Kolosāli dzīvojam..