vispār Kultūršoks par kuru tu runā ir nevis postmodernisms, bet gan galējā modernisma balss postmodernismā. tici man nav nemaz tik slikti painteresēties par jau aizgājušā gadsimta pirmo un otro desmitgadi un tad žonglēt ar pārgudriem jēdzieniem, atsaucēm un visu pārējo shit, ko cilvēks pamanījies samurgot.

mans žurnāls ir manis kā slima cilvēka vēstules. ja grasīsies mani piesmiet - iesūdzēšu, bļe.

par dzeju - tad parādi, kas tajā ir tāds, kas sniedzas tālāk par psihoanalīzes ceļā eleganti pierādāmu vēlmi drātēties?

nu un jā kas tev ar mākslu - tā arī ir tikai seksotvēlme. pierādi ka tur ir ka vairāk. ja tā būs, tad es tev noticēšu