|
October 24th, 2006
09:54 am Besī man, kad uznāk tas stress, kad nervu vibrāciju rezultātā, rodas tik slikta dūša, ka gluži vai jāskrien uz wc. Lieki piebilst, ka neko nevar ieēst. Nafig man tas tagad uznāca! :( Kaut kas taču būs jāvērš par labu, citādi miera nebūs. Current Mood: worried Current Music: ATB: Extasy
|
October 16th, 2006
02:28 pm Grūti pateikt, vai tas atrisinās manas problēmas ar domām, ka nekas jau nemainās, bet esmu nolēmusi darbā iesniegt uzteikumu. Rutīna, pārāk daudz darba, pārāk maza alga, nepārtraukts stress un tā tālāk. Nauda tiešām visus juristus samaitā, gribētos tik raust un raust :D Nu patiesībā jau par šito, ka ir jārokas pa svešām problēmām, kuras ievārījuši, piedodiet, idioti, tiešām ir jāmaksā daudz un dikti, lai kaut kā vismaz to kompensētu. Jūtu, ka vairs netieku galā un nav nekāda entuziasma. Domāju, ka uzreiz sākšu meklēt kaut ko jaunu, jo pavisam bez pienākuma jau ar nevar dzīvot. Ja nu vienīgi universitāte, kur priekšā gaida lielas auzas, kā nekā pēdējais gads, ja neizlemšu citādāk. Tas liekas pārāk neticami, ka ar tādu attieksmi, kāda man ir tagad, es varēšu pabeigt. Visdrīzāk, ka nevarēšu, bet ir pēdējais laiks saņemties, jo nepabeigt man būs liels kauns. Semināra vietā ar līdzīgi domājošajiem iet sēdēt uz bāru, lūk tādas lietas šobrīd notiek. Current Mood: tired Current Music: Inner city playboys: Jetsetter
|
October 11th, 2006
08:22 pm Vispār ir bails kaut ko rakstīt, ja. Current Mood: giglīgs Current Music: Martijn ten Velden: I wish you would
|
October 1st, 2006
05:21 pm - ES NEMĀKU DZĪVOT!!!! Principā es zināju, ka agrāk vai vēlāk tas notiks, bet es savā tukšpaurībā neiedomājos, ka tas būs tik nepatīkami, klausīties to visu un, ka, jā, man arī būs sāpīgi. Šito vairs nevarēs sastrēbt, un man tā ir jāpieņem kā kārtējā sava kļūda. Tā ir. Prieki vienmēr noved pie bēdām. Varbūt labāk vairs nepriecāties. Bet tas bija briesmīgi to klausīties.. :(((( Current Mood: slīkst skumjās Current Music: Muse: Starlight
|
September 29th, 2006
03:57 pm Sirdi gan nospiež tas, ka piektdienas vakarā man ir sagrūsti pretīgi darbi, kas, redz, esot steidzami. Gribētos jau redzēt tos lohus, kuriem piektdienas vakarā kaut kas tāds ir vajadzīgs. Kā arī tas, ka nedēļas laikā esmu iedzīvojusies trīs soda kvītīs. Tā principa pēc.
|
September 27th, 2006
10:13 am - Patiniet uz priekšu, nav jēgas lasīt Tāds kā strupceļš, kad ir jāapstājas un jāpagriežas atpakaļ. Atzīstu sev, ka manā galvā valda īsts sajukums. Vislabāk laikam būs vienkārši nedarīt neko, uz ko es tā kā sliecos. Taču tas nebūt nav tik pašsaprotami, jo uznāk arī tādi kā "sevis un pasaules glābšanas" periodi, kad gribas kaut ko mainīt vai saglābt un tā.. Jo man pat ir bails paskatīties, kāda es tagad būšu bez visa tā.. Sākumā būs grūti pierast, kamēr atkal varēs iemācīties priecāties par parastām un ikdienišķām lietām. Nu tas būs grūti un neizturami. Visu laiku priecāties - tas tomēr atstāj savas pēdas. Tomēr es neko nenožēloju, nu varbūt nedaudz lietas, bet tad savādāk nemaz nevarēja. Vispār jau.. Kas to būtu domājis, ka tā būs. Ka es būšu tāda. Vienkārša, ikdienas pilsoņa dzīve man liekas pārāk tāla. Protams, man jau tāda tāpat nekad nebūs. Jāsaņemās un jāiztur. Current Mood: apņēmīgs Current Music: Paul van Dyk: Time of our lives
|
September 20th, 2006
08:53 pm - Vaardadiena Cik labi saakaas, tik slikti beidzaas, jo patieshaam esmu uz slimiibas gultas ar augstu temperatuuru un citaam komplikaacijaam. Gulju un speeciigi apraudu zudushaas 3 gadu periodaa tapushaas bildes no kompja. Ziida skropstas pajukushas un nobirushas kur nu kuraa, sveetku apgjeerbs sagumziits, nu iista nelaimes chupa. Labi, ka sajuuta nav paaraak bezceriiga, jo tas atsver visus shodien nesanjemtos apsveikumus. Current Mood: sick Current Music: "narkomaanu muuzika"
|
September 15th, 2006
10:32 am Kuru gan es te cenšos piemānīt.. Sevi laikam.. Nav viegli pie tā pierast, un emocijas tikai iekšā krājas un krājas, jo kaut ko izdabūt ārā no sevis vienkārši nav iespējams. Negribās vienā brīdī pārsprāgt. Jāatzīst, ka mani ir riktīgi nomocījuši :(
Šorīt pirmo reizi mūžā redzēju to, kas man vēderā no iekšpuses. Viss tāds smuks kā grāmatās un bildēs, man jau patika. Current Mood: samocījies Current Music: Underworld: Born slippy
|
September 11th, 2006
11:18 am - Lai jau! Ja jau viss man apkārt brūk vienā dienā, tad lai tā notiek! Gribu redzēt, cik slikti beigās var sanākt!
P.S. Nu labi, es atzīstos, ka es tiešām laikam sajaucu un izgāzos. Tā notiek, ja ir tik daudz slēpjamu lietu. Current Mood: guilty Current Music: Michael Grey: Borderline
|
September 5th, 2006
10:31 am - Gaidu vētru Acis man šodien liek izskatīties pēc kaut kādas aziātes. Un vispār ir nevājš stress, un jūtami tuvojas baigais besis. Diena arī sākās vienkārši super - pazaudēju visu naudu.
|
August 21st, 2006
04:49 pm No rīta neizskaidrojamu iemeslu dēļ pamodos nikna kā pūķis. Tad vēl tas, ka es aiz dusmām, piekopjot nevajadzīgi agresīvu braukšanas stilu, pārspridzināju riepu, ko es sapratu, kad vairākas minūtes jau biju ripinājusies klaboņas un stūres nesavaldīšanas pavadībā, kā arī, kad no riepas bija palikušas tikai lupatiņas. Protams, ka tāpēc es nokavēju darbu, kur mani sagaidīja jautājums: "nu ko, atkal sākam no rītiem kavēt, ja?". Kodu mēlē, lai neizteiktos, ka es tūlīt pat iešu prom uz visiem laikiem. Darbi kā no pārpilnības raga, viena veltīgi izsēdēta rinda, cita rinda ar 87 cilvēkiem man priekšā, pazemojoša spiešanās sabiedriskajā (ar apziņu, ka atkal uz laiku tajā atgriežos), un vēl daudz kas cits padara šo dienu par kaut ko nepanesamu. Jā, nu man neveicas vienkārši fantastiskos apmēros un jo īpaši ar to sarkano!!! Current Mood: frustrated
|
August 16th, 2006
02:35 pm - Paturpinot tēmu Bet es to vienmēr esmu darījusi ne jau tāpēc, ka man to gribētos, tieši otrādi, man no tā ir pat pretīgi. Mani tas garlaiko. Ja darīju, tad aiz atriebības vai arī, lai parādītu, ka man ir vienalga.
Tomēr. Tomēr! Ir sajūta, ka viss ir uz labu. Ja vien es ļoti vēlēšos, tad tieši tā arī notiks. Vakar sevī atklāju vienu daļu, kas pa šo visu laiku bija rūpīgi paslēpusies, un tā mani manāmi iepriecināja.
Lai arī pašapziņa sen jau kā ir jūtami pacēlusies augšup (uz ilgiem laikiem), mani nepamet pēkšņās iegribas. Te gribas brūnas acis, te blondus matus, vēl augstākus papēžus un vēl izspīlētāku dibenu, vēl garākas skropstas un mērķtiecīgāku prātu. Current Mood: aizskarts Current Music: Martin Solveig & Salif Keita: Madan
|
August 2nd, 2006
11:28 am Ierašanās darbā pēc dzerstiņiem jau ir kļuvusi par normu. Toties vakar nepilnā vecās klases sastāvā bija jautri atcerēties vidusskolas laikus. Vissmieklīgākās bija atmiņas par skolotājiem, kā arī tas, ka sākumā bija vēlme pasākumu izvest brīvā dabā pie ūdeņiem, diemžēl mūs pārsteidza lietus, tāpēc pārvācāmies uz drošāku pajumti civilizētā vietā. Manā galvā skolas atmiņas liekas kaut kur pavisam tālu. Kā izteicās dadyoo, ka 2004. gads jau liekas kā retro, nemaz nerunājot par iepriekšējiem.
Gribu atpakaļ savu Ferrari!
..un kaut nu viss beigtos labi.. Current Mood: sleepy Current Music: Gadjo: So many times
|
July 31st, 2006
12:35 pm Kā reizi mokos ar drudzi, sliktu dūšu un vēl vienu akūtu sāpi. Reāli vajag kaut ko tādu, kas novērš no tā uzmanību, tāpēc koncentrēšos un pastāstīšu kā man dzīvojās pa nedēļas nogali (pie reizes pati mēģinot atsvaidzināt atmiņu). Piektdien visiem sadevu kurvīšus, sadomājos, ka nu esmu palikusi baigi labiņā un kārtīgā, vairs nenodarbojos ar čakarēšanu. Še tev. Turpmākajās dienās pačakarējos pēc pilnas programmas. Tātad sestdien apmeklēju Stinga koncertu, kas bija ļoti emocionāli piepildīts un iekustinošs. Diemžēl, izrādot necieņu, man nācās pamest to neilgi pirms beigām, lai paķertos līdzi uz šobrīd lielāko tusiņu vietu Latvijā - Jūrmalu. Pa šo vasaru esmu sapratusi, kāpēc visi tā plēšas pirkt nekustamos īpašumus tieši tur, jo, ja tev nav māja vai vismaz nedzīvo kāds draugs pie kā palikt Jūrmalā, tad tu neesi nekas. Pateicoties "Jaunajam vilnim" pat nakts vidū tur bija baisi sastrēgumi, visi iestādījumi bija pārbāzti līdz malām un sliktākās mašīnas uz ielām bija jaunākie Lexus džipi. Tā teikt, jaunbagātnieku tusiņi. Sākumā pabijām (lai gan par pabūšanu to būtu grūti nosaukt) vienā vietiņā, kur cilvēki bija pārdzēruši un pārlietojuši jēgu un mežonīgi dejoja pa galdiem. Lieki piebilst, ka pēc kāda laika un vairākiem Tullamore un Malibu malkiem piebiedrojos arī es. Nu skats bija kā filmās, visi sasvīdušie ķermeņi savstarpēji mīcījās un bučojās. Pēc vairākām dejojot pavadītām stundām un austot gaismai, devāmies uz savu bāzes vietu, kur prieki turpinājās. Piedzīvoju to pašu, ko vienmēr, ka ar katru reizi mums te vienā ziņā sanāk aizvien labāk. Pamodos pirtī, konstatēju, ka man ir pilnībā zili ceļi un vietām rokas un pat zināju, kāpēc tas tā ir noticis, jo ko citu var gaidīt, ja izvēlas netradicionālas vietas, kā arī manām vissmukākajām kurpītēm ir nokritis zieds, kas tā arī neatradās :( Svētdienas pavadīšana bija diezgan mistiska, viss sajucis kājām gaisā. Atceros, ka pa dienu pamodos vēlreiz, šoreiz gan gultā un konkrēti likās, ka ir jau pirmdienas pēcpusdiena, darbs ir nokavēts un viss cauri, Jomas ielu, pa kuru izmetām goda lokus, un diezgan mierīgo vakaru visai skaidri atceros. Šodien cenšos vismaz tēlot, ka strādāju. Kur es raušu rezultātu, tā jau laikam ir mana problēma.
Nevaru vēl tam pati noticēt, bet laikam esmu nobriedusi, ka turpmāk vairs neteikšu: "Ilgi es tā vairs neizturēšu". Bāc, dzīve pārāk kardināli mainīsies. Current Mood: sick Current Music: Seamus Haji: Last night the dj saved my life
|
09:31 am Nelieciet man šodien neko darīt!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!!! Pagaidām man vēl nav ko teikt. Current Mood: drunk
|
July 27th, 2006
05:03 pm Draudzību vajag kopt un bez tās nevar. Diemžēl ir tā, ka es pati tā īsti neprotu draudzēties, nesanāk ielikt vajadzīgo atdevi, tā būšana varbūt pārāk egocentriska.. Nu nezinu, kas īsti ir par iemesliem manām kļūdām, ja tādas ir. Es ļoti labprāt gribētu mācēt būt labs draugs. Protams, es nevaru sūdzēties par tuvu un ne tik tuvu draugu un paziņu īpašu trūkumu, bet aizdomāties liek tas, ka ar laiku notiek kaut kādas attālināšanās dažādu iemeslu pēc, tādēļ apkārtējie cilvēki te ir un te nav. Protams, zināmos dzīves posmos attiecības ar saviem mīlas partneriem kļūst primāras, varbūt tāpēc tas viss tā.. Par skādi vismaz manā dzīvē nedarbojas teiciens - puiši nāk un iet, bet draugi paliek, jo arī draugi mainās pietiekoši bieži. Vienmēr esmu paļāvusies uz to, ka tad, kad es izaugšu un būšu baigi bagāta un ietekmīga, visi draugi un paziņas, kas laika gaitā kaut kur pačibējuši, tāpat atnāks atpakaļ. Varbūt savtīgos nolūkos, bet man jau būtu vienalga. Tagad man liekas, ka es diez vai būšu baigi bagāta un/vai ietekmīga, ne jau tukšpaurības dēļ, bet vienkārši trūkst motivācijas censties, tāpēc viss tā var arī pazust.. Skumji tāpēc, ka jo tālāk es dzīvoju, jo vairāk saprotu, ka cilvēki man patīk.
|
02:40 pm
Es esmu mierīga, nosvērta un līdzsvarota.
Es esmu mierīga, nosvērta un līdzsvarota.
Es esmu mierīga, nosvērta un līdzsvarota.
Es esmu mierīga, nosvērta un līdzsvarota.
Es esmu mierīga, nosvērta un līdzsvarota.
Es esmu mierīga, nosvērta un līdzsvarota.
Es esmu mierīga, nosvērta un līdzsvarota.
Es esmu mierīga, nosvērta un līdzsvarota. Current Mood: curious Current Music: Lily Allen: Smile
|
July 26th, 2006
12:06 pm Atpakaļceļa nav! Es varu apsvērt tikai teorētiskas iespējas, kuras dzīvē nav īstenojamas. Arī ejot to ceļu uz priekšu nav iespējams apmierināt visas savas vēlmes. Vai atkarība? Current Mood: crushed
|
July 7th, 2006
11:54 am Mans ķermenis dzīvo precīzi kā pulkstenis ar sekunžu rādītājiem, kas citreiz uzkrīt uz nerviem.
Jāturās, lai šodien kādu nepasūtītu ellē ratā. Tik ļoti visu neciešu!!! Current Mood: cranky Current Music: Trick & Kubick: Easy
|
July 6th, 2006
10:25 am Kopš esmu komplektā divi vienā ar savu sarkano (protams, ka) Ferrari, garlaicīgi man nav! Vakar gadījās iemaldīties Maskavas forštatē, kur pēc tam, kad vadājamais cilvēks pirms izkāpšanas apmēram izteicās, ka ar tādu braukšanu kā manējā mašīna ilgi neizvilks, no priekšējā kapota sāka velties milzumdaudz baltu dūmu. Panikā ar domu, ka tūlīt uziešu gaisā, iestūrēju kādā pagalmā, kur dūmošana un dīvainas skaņas no priekšas turpinājās. Labi, ka man palīdzīgu roku sniedza vietējie pacani, kuri teica, ka kaut kas laikam ir uzvārījies, bet visdrīzāk nesprāgs. Vēl labāk, ka turpat blakus izrādījās autosalons, kurā gan bija beidzies darbalaiks, bet man tomēr izdevās sarunāt mehāniķi, kurš gandrīz divas stundas skrūvēja, ķīlēja un pārbaudīja. Es tikmēr cepinājos vakara saulē, zvanījos apkārt ar savu problēmu izklāstu un tēloju blondīni, uzdodot stulbus jautājumus. Paldies dievam, viss beidzās labi un pat izdevās paspēt uz Billy Idol koncertu, kurš nepavisam nebija slikts.
Man ir problēmas sastādīt līdzi ņemamo lietu sarakstu. Beigās atkal līdzi paņemsies daudz kā par daudz.
|
|
|