|
October 16th, 2006
guntrinna | 02:28 pm Grūti pateikt, vai tas atrisinās manas problēmas ar domām, ka nekas jau nemainās, bet esmu nolēmusi darbā iesniegt uzteikumu. Rutīna, pārāk daudz darba, pārāk maza alga, nepārtraukts stress un tā tālāk. Nauda tiešām visus juristus samaitā, gribētos tik raust un raust :D Nu patiesībā jau par šito, ka ir jārokas pa svešām problēmām, kuras ievārījuši, piedodiet, idioti, tiešām ir jāmaksā daudz un dikti, lai kaut kā vismaz to kompensētu. Jūtu, ka vairs netieku galā un nav nekāda entuziasma. Domāju, ka uzreiz sākšu meklēt kaut ko jaunu, jo pavisam bez pienākuma jau ar nevar dzīvot. Ja nu vienīgi universitāte, kur priekšā gaida lielas auzas, kā nekā pēdējais gads, ja neizlemšu citādāk. Tas liekas pārāk neticami, ka ar tādu attieksmi, kāda man ir tagad, es varēšu pabeigt. Visdrīzāk, ka nevarēšu, bet ir pēdējais laiks saņemties, jo nepabeigt man būs liels kauns. Semināra vietā ar līdzīgi domājošajiem iet sēdēt uz bāru, lūk tādas lietas šobrīd notiek.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |