|
August 16th, 2006
guntrinna | 02:35 pm - Paturpinot tēmu Bet es to vienmēr esmu darījusi ne jau tāpēc, ka man to gribētos, tieši otrādi, man no tā ir pat pretīgi. Mani tas garlaiko. Ja darīju, tad aiz atriebības vai arī, lai parādītu, ka man ir vienalga.
Tomēr. Tomēr! Ir sajūta, ka viss ir uz labu. Ja vien es ļoti vēlēšos, tad tieši tā arī notiks. Vakar sevī atklāju vienu daļu, kas pa šo visu laiku bija rūpīgi paslēpusies, un tā mani manāmi iepriecināja.
Lai arī pašapziņa sen jau kā ir jūtami pacēlusies augšup (uz ilgiem laikiem), mani nepamet pēkšņās iegribas. Te gribas brūnas acis, te blondus matus, vēl augstākus papēžus un vēl izspīlētāku dibenu, vēl garākas skropstas un mērķtiecīgāku prātu.
|
Reply
|
|
|
Sviesta Ciba |