![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) guntrinna | 12:35 pm
Kā reizi mokos ar drudzi, sliktu dūšu un vēl vienu akūtu sāpi. Reāli vajag kaut ko tādu, kas novērš no tā uzmanību, tāpēc koncentrēšos un pastāstīšu kā man dzīvojās pa nedēļas nogali (pie reizes pati mēģinot atsvaidzināt atmiņu). Piektdien visiem sadevu kurvīšus, sadomājos, ka nu esmu palikusi baigi labiņā un kārtīgā, vairs nenodarbojos ar čakarēšanu. Še tev. Turpmākajās dienās pačakarējos pēc pilnas programmas. Tātad sestdien apmeklēju Stinga koncertu, kas bija ļoti emocionāli piepildīts un iekustinošs. Diemžēl, izrādot necieņu, man nācās pamest to neilgi pirms beigām, lai paķertos līdzi uz šobrīd lielāko tusiņu vietu Latvijā - Jūrmalu. Pa šo vasaru esmu sapratusi, kāpēc visi tā plēšas pirkt nekustamos īpašumus tieši tur, jo, ja tev nav māja vai vismaz nedzīvo kāds draugs pie kā palikt Jūrmalā, tad tu neesi nekas. Pateicoties "Jaunajam vilnim" pat nakts vidū tur bija baisi sastrēgumi, visi iestādījumi bija pārbāzti līdz malām un sliktākās mašīnas uz ielām bija jaunākie Lexus džipi. Tā teikt, jaunbagātnieku tusiņi. Sākumā pabijām (lai gan par pabūšanu to būtu grūti nosaukt) vienā vietiņā, kur cilvēki bija pārdzēruši un pārlietojuši jēgu un mežonīgi dejoja pa galdiem. Lieki piebilst, ka pēc kāda laika un vairākiem Tullamore un Malibu malkiem piebiedrojos arī es. Nu skats bija kā filmās, visi sasvīdušie ķermeņi savstarpēji mīcījās un bučojās. Pēc vairākām dejojot pavadītām stundām un austot gaismai, devāmies uz savu bāzes vietu, kur prieki turpinājās. Piedzīvoju to pašu, ko vienmēr, ka ar katru reizi mums te vienā ziņā sanāk aizvien labāk. Pamodos pirtī, konstatēju, ka man ir pilnībā zili ceļi un vietām rokas un pat zināju, kāpēc tas tā ir noticis, jo ko citu var gaidīt, ja izvēlas netradicionālas vietas, kā arī manām vissmukākajām kurpītēm ir nokritis zieds, kas tā arī neatradās :( Svētdienas pavadīšana bija diezgan mistiska, viss sajucis kājām gaisā. Atceros, ka pa dienu pamodos vēlreiz, šoreiz gan gultā un konkrēti likās, ka ir jau pirmdienas pēcpusdiena, darbs ir nokavēts un viss cauri, Jomas ielu, pa kuru izmetām goda lokus, un diezgan mierīgo vakaru visai skaidri atceros. Šodien cenšos vismaz tēlot, ka strādāju. Kur es raušu rezultātu, tā jau laikam ir mana problēma.
Nevaru vēl tam pati noticēt, bet laikam esmu nobriedusi, ka turpmāk vairs neteikšu: "Ilgi es tā vairs neizturēšu". Bāc, dzīve pārāk kardināli mainīsies.
|