|
|
|
December 5th, 2007
06:17 pm
Ja nebūtu tik traģiski patiesībā, tad varētu kārtīgi aprēkties :)
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/sick.gif) nauseated
Current Music: ATB: Humanity
|
December 3rd, 2007
12:07 am
Kā vienmēr dzīvē viss ir simtkārt pliekanāks, nekā pirms tam tas gaidīts.
Current Mood: working
Current Music: Mika: Happy ending
|
November 25th, 2007
10:22 pm
Atzīstu, ka esmu kļuvusi nedaudz apsēsta ar vitamīniem un uztura bagātinātājiem. Nekad vēl savā dzīvē tos neesmu tik cītīgi lietojusi. Galvenais, ka svēti ticu, ka palīdz tas pret visām manām nestabilitātēm. Tas tāpēc, ka joprojām dikti vēlos izvairīties no tā briesmīgā lūzuma punkta, kādu es to esmu iedomājusies. Pati cenšos saskatīt visvisādas pazīmes, ka kaut kas nav labi, ka tuvojas. No šitā vien jau var iedzīvoties neirozē.
A citādāk ieturu kolas diētu :)
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/shock.gif) nervous
Current Music: Jose Amnesia feat. Jennifer Rene: Wouldn`t change a thing
|
November 20th, 2007
11:13 am
Nedadziivotos tik taalu, neuzzinaatu kaada sajuuta ir, kad nu ljooti maz guleets (ne tikai deelj beerna). Kad parasti ir maz guleets, tad ir sajuuta, kad gribas staipiities un zhaavaaties. Kad ir ljooti maz guleets, tad smadzenes veic izstaipiishanaas procesu pashas no sevis. Taada jokaina sajuuta. Seezhu un smadzenes neatkariigi no gribas saspringst un tad atlaizhas. Njaa, izklausaas peec kkaadiem trauceejumiem, bet nu tik traki laikam veel nav!
Current Mood: busy
Current Music: Late night alumni: Empty streets
|
November 13th, 2007
04:54 pm
Ai, es zināmā mērā esmu vīlusies bēbīšos. Visu savu mūžu biju domājusi, ka viņi kā maksimums kādu nedēļu tikai nesaprot, kas notiek. Pēc tam jau visus pazīst un reaģē. Tomēr tā nav. Malvīne vēl aizvien viņa visu nesaprot! Tā vot. Kā izrādās, tad bērni līdz gadam vai pat vairāk nesasniedz tādu zināšanu un iemaņu stāvokli kā es tiem biju piedēvējusi nedēļas vecumā. Pat nedaudz garlaicīgi, gribas, lai ātrak rāpo, staigā un runā.
Bet ko nu es, sliktā un nepareizā mamma. Drīz vien sākšu strādāt (citur) uz pusslodzi, tad jau redzēs, kā tikšu galā.
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/sad.gif) lonely
Current Music: Cicada: The things you say (Dirty South remix)
|
November 10th, 2007
01:11 am
Nu ja, ievilku! Kaut kaa saak padoties tas viss :)
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/smile.gif) amused
Current Music: Eric Prydz & Steve Angello: Woz not woz
|
November 1st, 2007
10:16 pm
Laikam tā biju es pati, kas nezin kā vārdā, sevi tikko ievilka vēl lielākā purvā 8)
Current Mood: stuppid!
Current Music: Claude Vonstroke: The Whistler
|
October 30th, 2007
08:17 pm
Aizvien vairāk un vairāk pārliecinos, ka no manis nekādīgi nesanāk klukste. Gaužām neticami, bet kaut kādā mērā ir iespējams pierast arī pie saraustītām naktīm. Tomēr depresija un anoreksija gan joprojām draud. Kur man kādreiz bija prātiņš domāt, ka bērna kopšana nevar būt trakāk kā savienot mācības un darbu. Tajā brīdī neiedomājos, ka bērna kopšana, tas ir bez brīvdienām, bez tam tas ne tuvu nav vienīgais, kas tagad ir jādara. Tāda sajūta, ka nemitīgie sociālie pienākumi mani nepametīs ne mirkli šajā dzīvē! Nu neļauj man palikt par klukstīti, lai arī kā varbūt gribētos paklukstēties vismaz kaut nedēļu :( Tā mums ir reta diena, kad varam atpūsties pa mājām vai vienkārši tāpat pastaigāt bez mērķa.
Current Mood: busy
Current Music: Cicada: Beautiful (Electric blue)
|
October 25th, 2007
04:06 pm
Muļķīte biju un esmu, bet vai palikšu? :(
Current Mood: sanīcis
Current Music: Samim: Heater
|
October 23rd, 2007
07:27 pm
Atzīstu, ka visas dienas ir diezgan vienādas, neskatoties uz to, ka gandrīz katru dienu tiek darīts kas cits. Tikpat labi par vienādām varētu atzīt manas iepriekšējās dzīves dienas. Vienāds ir garastāvoklis. Vēl kas - diena paskrien nenormālā ātrumā. Es neko nevaru paspēt izdarīt, kad klāt ir atkal vakars! Bet tiešām, es pat nevaru izdarīt pašu elementārāko un ne jau tapēc, ka katru mirkli es ņemtos ar bērnu. Vienkārši - nepietiek laika! Bezrūpīga zvilnēšana bez dažādiem pienākumiem domās man šķiet zinātniskā fantastika!
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/blah.gif) blah
Current Music: 16 bit Lolitas: Omega 3
|
October 11th, 2007
08:45 pm
Man tāā patīk jaunās tehnoloģijas, tikai problēma ir apstāklī, ka apiešanās ar tām man sagādā zināmas grūtības, laikam veca jau esmu.
Vēl nākas atkal secināt "iepriecinošo" lietu, ka esmu piecreiz vārgāka kā parasts cilvēks. Es ar savu tjip mierīgo bērnu un vismaz 7-8 stundu miegu diennaktī jūtos novesta jau gandrīz līdz baltajām pelītēm. Pagājušas tikpat kā 7 nedēļas un iekšējās rezerves laikam ir izsmeltas.
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/tired.gif) tired
Current Music: David Guetta: Baby when the light
|
October 6th, 2007
06:03 pm - Man ir
Ļoti piezemētas ambīcijas.
Sajūta kā "nekam".
Current Mood: cold
Current Music: Deadmau5: Faxing Berlin
|
October 2nd, 2007
05:26 pm
Man jau var likties, ka es bez kauna varu skatīties uz sevi spogulī un par figūru jāuztraucas nav, bet, ja paskatās kādas vecas bildes, tad nākas secināt, ka tāds špoks vien no manis pāri ir palicis. Pat nevar zināt, vai solārijs/ makijāžs/ pieaudzētas skropstas/ jebkas kaut ko šajā sakarā mainīs, jo frizieris, piemēram, nepalīdz. Esmu bezmaz panikā :D Bet vispār bez jokiem! Meita laikam no manis ir paņēmusi pārāk daudz, neplānoti daudz.
Mierina doma, ka pagaidām jau nu noteikti nebūtu, kur to skaistumu bāzt :)
Current Mood: eu blj
Current Music: Flyingmice feat. Ella: Nakts putni
|
September 27th, 2007
10:48 pm - 9 mēneši
Drīz es jau pavisam aizmirsīšu, kā tas viss bija un notika, tapēc ir vēlme kaut ko no atmiņām piefiksēt. To uzzināju tik ātri, cik vien tas iespējams. Pirmās pāris nedēļas neizcēlās ne ar ko īpašu, ja neņem vērā to, ka uzreiz pie uzzināšanas tika atmesta pīpēšana, dzeršana un daudzi citi kaitīgi ieradumi. Dažreiz sāpēja vēders un reiba galva. Pēc tam, jau janvārī sākās prātam neaptverama toksikoze (vemstīšanās) vairāk kā divu mēnešu garumā no celšanās līdz gulēt iešanai. Glābiņa nebija, vienīgi miegs. Man likās, ka nekad mūžā vairs nevarēšu paskatīties uz ēdienu. Gandrīz neko arī neēdu, principā vienīgais, ko varēju dabūt iekšā bija vārīti makaroni bez garšvielām un rīsi, jo bezgaršīgi un neož. Ik pa brīdim uznāca visai neordināras vēlmes, bet tās tikpat ātri arī beidzās ar nepārvaramu riebumu. Līdz ar visu to bija šausmīgs bezspēks. Atceros, ka grūtības sagādāja pat telefona taustiņu spiešana. Dēļ visa tā nācās kādu laiku pagulēt pie sistēmām. Cik atceros, tas pat visu padarīja vēl ļaunāku. Ar mašīnu bija ļoti grūti pabraukt, bieži vien braukšanas laikā vajadzēja apstāties un vemt. Beigās iemācījos to darīt arī braucot :D No maisiņa nešķīros. Publiskas padarīšanas bija apgrūtinošas, jo nevarēja zināt, kurā brīdī atkal nāksies laist pār lūpu. Lekcijās sēdēju pēc iespējas tuvāk durvīm, eksāmenos trīcēju pie visām miesām, ka tik nesanāk šmucīgi. Vistrakāk bija vakaros, kad visa pasaule griezās. Bezpalīdzīgi gulēju un centos nedomāt par garšām un smakām. Pēc diviem ar pus mēnešiem tas pārgāja un vienīgā smaka, pret kuru saglabājās riebums visu grūtniecības laiku bija pankūku smaka :) KAd tas viss beidzās, kļuva it ka vieglāk. Protams, saglabājās bezspēks un miegainība. Pamazām izaugu no visam biksēm. Vēders sāka parādīties 5.mēnesī. Toreiz vēl likās, ka vairs jau nav tik ilgi un gan jau liels neizaugs. Mānīgi. Bet tas laikam bija labakais/ērtākais posms taja visā. Diezgan ātri parādījās elpas trūkuma sindroms, sajūta, ka spiez uz plaušām un nevar ieelpot pilnu elpu. Tas apgrūtināja to pašu nelaimīgo brauksanu ar mašīnu un nebija viegli sēdēt un gulēt. Stāvēt arī nebija forši, jo reiba. Tas viss palielinājās līdz ar vederu. Bēbja kustības vederā jau esmu piemirsusi. Sākumā tā bija tā kā kutināšana, kas ir pavisam aizmirsusies, beigās jau konkrēti spērieni un grozīšanās līdz pat sāpēm un sajūtām, ka lauztaas ribas. Bija hroniska nevēlēšanās vispār kaut ko darīt, jo īpaši pārvietoties. Pret stresu piemetās alerģija, bet tas vienalga bija visu laiku. Jokaini, bet tagad šķiet, ka pēdējos 2 mēnešos es jutos visharmoniskāk, kā tāda tusnīte, lai gan arī nebija viegli. Asinsspiediens visu laiku bija zems un, esot kājas, nāca ģībiens. Beigās varēju aizmigt jebkurā diennakts laikā jebkurā vitā. Hmm, nu to varēju visu laiku, tikai agrāk, kad bija jāstradā, nebija tādu iespēju. Par emocionālo, tas jau ir skaidrs, ka kaut kas kārtībā nebij :D Bet kas, to pat nevar pateikt! Lūk apmēram tā es pavadīju skaistos 9 mēnešus, bet es laikam tiešam neesmu radīta grūtniecībai, un man tas bija pagaidām grūtākais periods, kas man daudz ir iemācījis. Tagad, atskatoties, viss vairs neliekas tik traki, kā tas patiesībā bija. Pēc laika pieļaujams, ka vairs nemaz neliksies - nekas mūžā vairs! Jo kaut kāda pagaidām man vēl nesaprotama burvība tajā visā bija.
|
September 26th, 2007
03:56 pm
Es neesmu un nebūšu klukste, un par to pašai liels prieks!
Current Mood: busy
Current Music: Ida Corr: Let me think about it (Fedde le grand remix)
|
September 23rd, 2007
05:27 pm
Nekas jau nemainās, visa ir tikai vairāk. Tāds man radies secinājums. Jo meitai nav vēl mēnesis, kad dzīve jau gandrīz vecajās sliedēs. Nelāgā pusdepresija arī pārgāja līdz ar meitas apvelšanos. Es pat savu vārdadienu varēju nosvinēt kā normāls cilvēks. Nebija nekāda majā sēdēšana, bet restorāns (ar visu bēbi), visādas sievišķīgas vājības un pat dejas klubā pa nakti (bez bēbja). Tas, kas pietrūkst, ir nedaudz nesaraustīts miegs, jo guļu es tikpat daudz cik agrāk, bet nogurumu dara tieši tas, ka miegs ir saraustīts kādās 3-4 daļās. Vispār man svētki patīk, kā vienmēr dabūju saklausīties visādus skaistus un labus vārdus :)
Current Mood: norma
Current Music: Bob Sinclair: Here U R
|
September 18th, 2007
11:53 am - Par bērniem
Man tomēr laikam nav īsti skaidrs, kā cilvēki to var labprātīgi un vairākkārt (un ja vēl pēc kārtas!!!) izvelēties. Cilvēka (manu) dzīves ilgumu katrs bērns varētu samazināt par kādiem gadiem 10, ja vēl neskaita, ka gadi, kas pavadīti, sēžot majās, arī ir kā izsvītroti no dzīves (es šoreiz atturēšos no tāda sprieduma). Tās ir nemitīgas rūpes, kas vēl nebūtu nekas traks, bet tie uztraukumi, ja kaut kas nav kā plānots, tas ir murgs, no kura nevar pamosties! Vot laikam sagaidīju beidzot to pēcdzemdību depresiju.
|
September 13th, 2007
11:48 pm
Es laikam nepazīstu nevienu cilvēku, kuram dzīve mainītos tikpat strauji kā tas ir man. (Pārdomas pēc šodienas sarunas par to, kas bij pirms gada, pat mazāk).
Tad nu lūk: es esmu paguvusi kļūt pat par māmiņu, nemaz nerunājot par visu citu. Smejos, ka parasti jau visas sievietes, kurām lemts, par mammām kļūst gada laikā, pat ātrāk :) Tomēr joprojām, izejot no tā, tas pat ir dīvaini. Nebeigšu brīnīties, kā viens cilvēks visu to var izturēt.
Current Mood: jūtos labi
Current Music: David Vendetta & Keith Thompson: Break 4 love
|
September 4th, 2007
01:16 pm
Bail palikt garlaicīgai. Nu tādai pavisam, jo puslīdz es esmu jau sen. Runāt par kakām, vēmeklīšiem un tamlīdzīgi. Man ir nelāga aizdoma, ka uz mani varētu skatīties ar žēlumu. Diezgan jau pamatoti, jo laiks sev ir samazinājies reizes n-tās. Nav kā caur sakostiem zobiem, jo citam palīdzība ir vajadzīga vairāk, bet kā jau teicu, tad man bails ir tieši no garlaicīguma. Visvairāk, ka es pati sev tāda likšos, aizmetņi tam jau ir un man tā liekas, ka atslābināties no tā vispār vairs nav iespējams.
Current Mood: anxious
Current Music: Flyingmice vs. Tff: Shout
|
September 1st, 2007
07:43 pm
Sveiki. Nu jau apaļa nedēļa kā esmu mamma :) Joprojām jūtu dīvainu tirpoņu, kad kāds mani tā nosauc. Nu nejūtos es kā mamma, es esmu tā pati vecā es, ar visiem plusiem, kas iegūti grūtniecības laikā. Vēl aizvien īsti neticās, pa galvu maisās neapzinātas domas par to, ka tas ir kā jauns darbs un būs brīvdienas, bet šaja darbiņā brīvdienu nav. Grūti apzināties to, ka man vairs nav nekādu priekšrocību, ka beidzot fiziski es jūtos labi, sava ādā un veikalā varu pastāvēt rindā un vispār kājās var ilgstoši nostāvēt. Svari rāda vēl krietni pa virsu, bet, sakarā ar to, ka ēdiens tagad liekas neticami pliekans un nekāds, un vispār sevi piedabūt apēst kaut jebko ir tik grūti, kaut kas vēl varētu sarukt. Spogulī katrā ziņā nav bails paskatīties. Vēl man atkal patīk braukt ar mašīnu!
2007. gada 25.augusts vienmēr paliks atmiņā kā īpaša diena. Nekad neticēju, ka es pati būšu spējīga paveikt šo tā saukto sievietes svētāko misiju - piedzemdēt bērnu :D Nu visticamāk, ka es to arī nebūtu varējusi, ja nebūtu izgudrota atsāpināšana, kas neciešamās sāpes noņem kā ar roku un tad jau var pamanīt, ka aiz loga spīd saule un ir diezgan forši. Bet lepnums arī, ka zinu, kādas ir īstās sāpītes un noteiktu laika periodu tās bija iespējams izturēt.
Bērniņš man ir ļoti smuks, ar raksturiņu, pagaidām pilnīgi atkarīgs no manis. Tagad diena un nakts galvenokārt paiet barojot un satīrot - barojot un satīrot. Kā mašīnai. Viegli tas nav, bet nav arī tik grūti kā domāts. Bēbis mainās ar katru dienu un nevaru sagaidīt, kad viņš mani sāks atpazīt :)
Svarīgākais ir tas, ka mēs tagad vienmēr būsim divas meitenes.
|
|
|