|
|
|
August 23rd, 2007
02:56 pm
Tā padomāju un atskārtu, ka šogad būs pirmais gads pēc ļoti, ļoti ilgiem laikiem (~17 gadiem), kad ne 1., ne 2., ne 3., ne arīdzan kāds no sekojošajiem septembra sakuma datumiem man nesaistīsies ar mācību gada sākumu.
Esmu ārkārtīgi apbēdināta par laikapstākļiem. Pēdējās dienas un naktis laikam ir jāpadara pēc iespējas mokošākas.
Current Mood: lipīgs
|
August 18th, 2007
01:54 pm
Kaut kādā mērā apstiprinājās tas, kas man vislaik likās. Reizē atvieglojums un reizē paliek vēl baisāk. Tāpēc, ka ir tikai aptuveni 2 nedēļas un kaut kas šajā ziņā būtu līdz tam jāsakārto. Es esmu reāli noņemta no trases. Man ir bails, ka var būt jau par vēlu :(
Dzīve ir tikai viena un man pat negribas domāt par to, ka viss jau ir izbojāts, ka kādam viss būs ne tā kā paredzēts. Nepatīkamākas domas laikam manā stāvoklī nevarētu sadomāt. Laikam ir ļoti, ļoti bail.
Jebšu to visu humõrīgi var pārfrāzēt arī tā: patiesībā es ne pie kā, kas ar mani ir noticis pēdējo 11 mēnešu laikā neesmu vainīga.
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/sad.gif) discontent
Current Music: Axwell feat. Charles Salter: I found you
|
August 11th, 2007
06:17 pm
Ar katru dienu aizvien vairāk sanāk iekšēji sūroties par sievietes dzīvi un likteni, par kuru es kādreiz tā sajūsminājos.
|
August 4th, 2007
08:54 pm - Sūdzība Nr. 765
Varētu atlūst jebkurā dienas laikā un vietā. Viss ir apnicis, pakustēt vairs lāga nevar. Cilvēkos rādīties nepatīk, jo pārāk blenž. Mugurā vilkt vispār nav vairs ko. Miegā rādās visādi nesakarīgi sapņi, citkārt ir pat jāpamostas ar kauna sajūtu par redzēto. Vēl arī vispretīgakie sapņi, kas jebkad bijuši, ka man krīt ārā mati vai arī kkur sanāk izsist visus zobus.
Dotajā momentā vairs nezinu, ko gribu :(
Current Mood: nerdy
Current Music: Axwell, Angello, Ingrosso, Laidback Luke: Get dumb
|
August 3rd, 2007
10:13 pm
Nekad neesmu bijusi pedants, pat ne tuvu, bet tagad mani kaitina jebkurš puteklītis. Pie tam izmantoju izdevību un atbrīvojos no neskaitāmām vecām lietām.
|
July 26th, 2007
03:18 pm - Tā tās dienas paiet
Nemaz nav tā, ka ir bezdarbība, gluži otrādi, man ir sakrājies vēl tik daudz darāmā, ka es nezinu, kā es to visu uzspēšu, jo daudz ko vienkārši tagad nevar. Un slinkums, nepārspējams slinkums. Labprāt dienas pavadītu klusumā, tikai ar sevi vien. Kaut kas jau ir ar roku aizsniedzams un tāpēc ar katru dienu vairāk biedējošs. Savā ziņā kā atpestīšana, taču naivi cerēt, ka pēc tam kaut kas būs vieglāk, jo es noskaņoju sevi, ka būs daudz, daudz grūtāk. Ja jums kāds saka, ka 9 jaukie meneši paskrien ļoti ātri, tad neticiet, vismaz man tā ir kā mūžība. Vispār neatceros sevi pirms, kā tas bija pirms tam, kad viss nebija tik briesmīgi apgrūtinoši. Neatceros, kā tas ir, normāli staigāt pa veikaliem, tagad kaut kur iziet un koncentrēties beidzas ar to, ka ik pēc dažam minūtēm jāpiesēž un jāatgūst elpa, skaidrs redzējums un jāsakopo spēks. Neatceros, kā ir dzīvot bez mūžīgā resnā vēdera, man jau šķiet, ka pēc tam liksies, it ka man būtu neveselīgs lapsenes viduklis, kas var pārlūzt, lai arī cik resns tas varbūt nebūs. Aizmirsies ir ļoti daudz kas, normāla domāšana un tas, ka uz citiem varētu arī beidzot neskatīties kā uz tādiem, kas man grib nodarīt sliktu. Galu galā - normāli atpūsties, jo viss, ja, ir milzīgas mocības :D Nu gribas, gribas to nākamo fāzi, lai ātrāk var sākt apzināties visu jauno un veco, uzlabojamo!
Current Mood: cīnos par elpu
Current Music: Roisin Murphy: Overpowered
|
July 14th, 2007
06:12 pm
Tagad pat vairāk par zīdaiņa kopšanu mani uztrauc tas, kā izaudzināt tādu bērnu, par kuru citi varētu teikt, ka viņš ir labi audzināts - pieklājīgs, mierīgs, neizlutināts, bet tajā pašā laikā ne bikls un kautrīgs. Apzinos, ka starp citiem bērniem viņam varētu būt grūtāk, jo lielākais vairums diemžēl ir visai slikti audzināti. Baidos nokļūdīties ar to savu audzināšanu :-/
Tas mani tagad interesē daudzkārt vairāk par to, kādas firmas ratiņus lai iegādā, kas ir topošo māmiņu kāzuss Nr.1
|
July 8th, 2007
07:33 pm
Īstenībā, kas to lai zin, ar ko tas beigsies. Ja godīgi, tad es, piemēram, nezinu.
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/blah.gif) apathetic
Current Music: Justin Timberlake: Lovestoned
|
July 6th, 2007
11:46 pm
Tu tikai centies, centies un vēlreiz centies, bet atrodas kāds un pilnīgi visu sagrauj un pat vairāk, iedzen tevi dziļi zemē, tā, lai ir tik grūti atkal tikt no turienes ārā.
|
July 3rd, 2007
10:43 pm
jā :(
Current Mood: crushed
Current Music: Eric Prydz pres. Pryda: Rymd
|
June 30th, 2007
04:53 pm
Dažkārt turpinās tas pats, pārsteidzošos un nekaunīgos veidos, bet manas dienas tagad varētu izpausties citādi. Pats galvenais ir atrast kādu veiksmīgu pozu, kurā veģetēt, pagaidām vienīgā ir gulēt uz sāniem. Redzēs, cik ilgi izturēšu nekur neiešanu, jo vakar tāda iziešana beidzās ar ātro palīdzību un līķa cienīgu asinsspiedienu. Prieks par to, ka beidzot ir atvaļinājums, neviens mani vairs karstākajās dienās nevarēs izdzīt garos pārgājienos pa pilsētu un tikties ar problēmu pilniem cilvēkiem. Un lūk, tā es te tikai ar savām problēmām gulēšu mājās un veģetēšu, kamēr beidzot pienāks lielā diena.
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/smile.gif) calm
Current Music: ATB: Renegade
|
June 14th, 2007
04:30 pm
Laikam tiešām ir jābauda pēdējie slimo emociju mēneši. Nenoliedzami, par ko uztraukties bija un ir joprojām, bet nu.. tas viss ir tik jocīgi, ka man pat sāk patikt mana reakcija. Lielāko tiesu nu jau viss ir vienalga, lai gan vienmēr, kad kaut kas notiek, es iedomājos sliktāko iespējamo un parasti tas arī pēc tam notiek. Nav vairs tādi īpašie kreņķi, ja vēl mani te nešaustītu no visām pusēm, tad būtu pavisam labi. Jau kādu laiciņu šad tad eju aprunāties ar psihoterapeitu, tjipa profilakses pēc, bet skaidri redzu, ka man pašai ir atbildes uz gandrīz visiem jautājumiem, man tikai vajag lai kāds mani pabalsta un vēl labāk paliek, kad apstiprina to, ka es pati esmu gudra, visu zinu, pareizi daru un tas, ko runā citi, tas priekš manis ir pupu mizas.
Current Mood: calm
Current Music: Boundzound: Louder
|
June 11th, 2007
05:34 pm - Nolaižam tvaiku
Gribu vai negribu to, bet man sākās paranojālie murgi. Tik tālu jau esam nonākuši. Tā sāk izskatīties, ka mani šad tad kāds mēdz izsekot. Kā gan savādāk var dabūt infu par to, kur es esmu bijusi, kad un ar ko. Diemžēl tikai tas, ko es esmu darījusi tiek pasniegts tendenciozi. Karočīt, no jebkādiem vīriešiem laikam būtu jāturas pa gabalu. Es esmu pataisīta par melīgu palaistuvi. Nekādi joki, ironijas un izskaidrošanas nelīdzēs. Daļa teksta skan aptuveni tā: "Pajautā Guntrai, ko viņa darīja tajā datumā un tur un redzēsi, cik viņa pret tevi ir godīga." Un es nesaprotu, kāpēc pēkšņi tagad runa ir par vairāku mēnešu veciem notikumiem, par kuriem es jei bogu vairs sen kā nedomāju (lōģiski, jo nav īpaši par ko domāt). Tikai zinu, ka es taču neko sliktu neesmu darījusi :( Vairāki cilvēki, kurus turēju aizdomās, atkrīt. Esmu neizpratnē.
Divas darīšanas ar apdrošinātājiem dažu dienu laikā. Vienu reizi bumera pakaļā ienesas cits, otru reizi es vakar beidzot pierādīju savas nejēgas zoss braukšanas līmeni un (ne)māku un to pašu izdarīju ar savu priekšgalu, eleganti to uzsēdinot uz nedaudz paaugstinātas apmales. Ar mašīnu laikam būs jāpārtaruc braukt, jo es jūtu, ka to vairs neprotu un tas nes pārlieku daudz stresa un seku.
Šorīt pie mājas kāds sabrauca manu kaķu princesīti. Viņai puncī jau bij mazie kaķēni un viņai nebija pat viens gadiņš. Un lūk šis mani ir galīgi izsitis no sliedēm, jo vakar, nevarot aizmigt, jau samierinājos ar to melno strīpu, kas pienākusi. Tas ir paranojāls murgs, bet es pat iedomājos, ka kāds speciāli ir sabraucis manu kaķi ar kaķēniem puncī, lai parādītu to, kas notiks ar mani. Šādi murgi ir pārņemti no filmām.
Man šobrīd laikam pietrūkst tas, ka es varētu būt pirmā no kursa, kas caurkrīt ar bakalaurdarbu. Patiesībā man pietrūkst kāds, kas mani pažēlo, tāpēc jau es tā visapkārt izpaužos kā nabadzīte. Ģimenē es atkal esmu "dzīves bojātāja sev un pārējiem, kas ir izdarījusi baismāko iespējamo kļūdu", cits neviens ar mani vairs negrib runāt. Visi iespējamie nākotnes plāni ir pamatīgi iegruvuši. Esmu palikusi tikai es un Malvīne vēderā, kurai es arī esot sabojājusi dzīvi. Un ja man vēl naktīs nerādītos tik slikti sapņi, sakarā ar viņu :( Man visu laiku nākas domāt par to, ka viņai trūkst skābeklīša :(
Tik daudz negatīvisma ne pie kā laba nenovedīs. Stulbākais tas, ka es zinu, ka es pavisam nesalūdzīšu.
|
June 6th, 2007
02:42 pm
Bļāāā, man viss jau līdz brošai. Kas, vai man ik pa laikam aizveras širmītis un tad es dodos izklaidēties ar citiem vīriešiem un pēc tam to neatceros? Kuram varētu būt izdevīgi trobelēt mani manā situācijā, lai izdomātu visādas pasakas un pasniegtu tās manam draugam? Tjipa es to tikai vien daru kā satiekos ar citiem un meloju. Un to visu dara lērums viltotu un dzēstu profilu īpašnieki. Nu ja, darīt man nav ko. Laikā, kad man vīrieši un tādas lietas kā sekss ir vispār bezmaz pēdējā vietā, es daru šitādas lietas! Es nesaprotu, ko cilvēks ar to varētu gribēt panākt. Vēl vairāk sabojāt manu jau tā sabojāto dzīvi? Lai mani pamet, lai man piedzimst slims bērns, nav naudas un tā tālāk? Priekš kam! Pretīgi, es nezināju, ka kāds var būt tik zemisks, lai tā darītu. Man vispār sāk riebties vīrieši. Man prieks, ka man vēderā tāds nav!
Man te kaudze ar steidzamiem darbiem, bet jāpiš savu smadzeni ar kaut ko tādu!
|
01:31 pm
Vienu dienu atrast uz sevis ērci, otru dienu iekļūt csn, garlaicīgi nav! Visu laiku ir par ko satraukāties!
UPD: šodien melīgi apvainojumi :(
|
June 1st, 2007
04:50 pm - Radošākās domas rodas ... kur?
Jaunajā birojā šodien nācās iesprūst tueletē. Aizcirtās durvis un nekādīgi nevarēja tikt ārā, kamēr kādu nesasaucu. Tajā laikā man galvā ienāca daudz idejas par to, ko es neesmu ierakstījusi līgumā, pie kā pirms tam strādāju. Turpmāk laikam jādodas strādāt uz tualeti, jāieslēdzas un jānolauž kliņķis :)
Current Mood: working
Current Music: Sophie Ellis Bextor: Me and my imagination
|
May 31st, 2007
01:12 pm
Pilnīgi katru rītu, kad pamostos, esmu aizmirsusi savu stāvokli un man liekas, ka tas ir bijis tikai sapnis :)
|
May 30th, 2007
05:42 pm
Nekas nemainās, joprojām cīnos ar karstumu, joprojām nav īpaši daudz laika atpūtai, zem vienas ribas kaut kas nereāli sāp un naktīs kājas rauj krampjos. Sākās "morālie" par savu izstrādāto bakalaura darbu nakts murgu formā. Laikam jau varēju vairāk pacensties :)
Nekas nemainās arī tādā ziņā, ka pasākumi tiek apmeklēti uz nebēdu. Brīvdienās Sensation white De lux ložā lūkojoties uz visiem no augšas, vakar Placebo. Un atkal lūkojoties uz visiem no augšas. Dzīve kā kaut kādai pendžai, bet toties ērta un komfortabla :)
Nū un, jā, es jūtos veca. Man šķiet, ka drīz būs izpildīts svarīgākais dzīves uzdevums un tad jau varēs bezmaz pamazām taisīties pa skujaino celiņu. It kā, ka tā labākā puse dzīves jau nodzīvota. Tagad būs tikai krunkas, celulīts, pumpas, atkārusies āda, plika pļeška, izspiedušās vēnas, liekie kg, problēmas un depresijas. Nesanāk man domāt pozitīvi.
Current Mood: dorky
Current Music: Justin Timberlake: Summer love
|
May 27th, 2007
02:17 pm
Nē, nu es saprotu, ka manai personai varētu būt pastiprināta uzmanība, bet tas nu ir par traku. Kad es beidzot varēšu beigt justies vainīga par to, kad, kur un ar ko es esmu bijusi, ko esmu darījusi un tā talāk.
Current Mood: ![[mood icon]](http://klab.lv/img/mood/classic/angry.gif) angry
|
May 25th, 2007
12:06 am
Pēdējais akadēmisko mocību vakars, vismaz šajā gadā jau noteikti (es tiešām uz to ceru). Lai arī neesmu bijusi nekāda bitīte - čaklīte un ne tuvu ap to visu neesmu darbojusies katru brīvu dienu, vakaru un brīdi, taču stundas salasītos daudz jo daudz, ja saskaitītu, cik ilgi esmu nīkusi neērtajā krēsla pie atvērta darba un cenšoties noķert aiz astes to netveramo mūzu. Nemaz nerunāsim par netīrās sirdsapziņas sajūtu nu jau kādu pusotru mēnesi katru dienu, kad, lai arī kur es izietu ārpus datora, man vienmēr liekas, ka es daru ko sliktu un neatļautu. Kāds tas darbs ir tāds ir, bet rīt es viņu nodošu un vai tiešām beidzot atkal varēs kā cilvēks palasīt avīzes, paskatīties ziņas vai kaut vai "Kas notiek Latvijā?", aiziet pie manikīra, vai vienkārši zvilnēt gultā. Tagad, kad es paklusām kaut ko bišķīt daru, es jūtos kā noziedzinieks pret sevi, ģimeni utt.
Patiesībā pēdejās 3 dienas prātiņš jau galīgi iet ciet, nekad vēl tā neesmu jutusies, ka smadzenes atsakās uzņemt jaunu informāciju un no esošās atklāt kaut ko jaunu. Man vajadzēs rehabilitaciju!!!
Pārejas emocijas nedaudz atkāpušās, bet mīlīgs raudiens šovakar sanāca par to, ka kastaņkokam, ko sētā iestādīju, kad biju pavisam mazs bērns, šopavasar ir izplaucis pirmais zieds un tāds ir tikai viens pa visu koku. Pati nemūžam līdz tam neaizdomātos, bet mamma teica, ka tas ir zīmīgi un noteikti saistīts ar mazo brīnumaino meitenīti :))))
Diemžēl, kā šodien uzzināju, tad viņai nākas nedaudz ciest no mana dzīvesveida. Tagad vismaz būs laiks pievērsties kam veselīgākam. Vēl joprojām laikam neapjēdzu to atbildību, ka viss, ko es apēdu, neapēdu, pārciešu utt. taču atsaucas uz kādu pavisam nevainīgu un pagaidām visai nevarīgu būtni.
|
|
|