Latvijas Radio: "Vēl viņš bija aizrautīgs brunču mednieks."

Starp citu, Elizabetes un mana jaunākā popmūzika:

https://www.youtube.com/watch?v=YZGd6P6gfHA
https://open.spotify.com/track/2yzGdZUluJzwc3ytXhLVkT?si=53e98d47dbd74f63

Latvijas Radio šodien: (nolasa kādas klausītājas vēstuli) "Un tas notika 2001. gadā, tātad - ļoti, ļoti sen."

Nīls: "Nu, bet ja tā salīdzina –"

LA.LV Zinātnieki ir pārliecināti, ka regulārs miega grafiks samazina mirstības risku par 24%

šajā dienā pirms desmit gadiem:
DELFI. Uz ielas guļošu Kiberzemessardzes komandieri smagā reibumā nogādā slimnīcā.

vakar bija šausmīga diena...
pa gadu mijas svētkiem man ar rodņu sanāca saruna par zobiem un zobārstiem. tad nu pēc tās sarunas es rēķināju, kad pēdējo reizi esmu bijis pie zobārsta. tā pavisam precīzi neizdevās atcerēties. tas bija kaut kad 2013. vai 2014. gadā. tad nu tā ka tas tik ļoti sen, saņēmos un pieteicos uz tehnisko apskati. tā bija vakar. nu bet es jau pirms tam vairākas dienas panikā... lai panika nemazinātos un vispār būtu jautri, reģistratūras tantes saputrojušās meistarībā un pāris cilvēkus pierakstījušas uz vienu laiku. i tago es panikā pie kabineta duravām nosēdēju vairāk par pusotru stundu.
vizīte man gan tad bija īsa. zobārste apskatījās, izbakstīja man tur visu un paziņoja: viss kārtībā, nekādu bojājumu, nekas tur nav jādara. un visa mana vizīte kabinetā aizņēma tikai dažas minūtes. bet nu tās ciešanas šausmās pirms tam...
rezultātā man bija tikai jāapmaksā tehniskā apskate (12 eiro) un nekāda labošana un citas šausmas.
līdz ar to man pēdējā kaut kāda zoba labošana ir bijusi pirms vairāk kā 20 gadiem. esmu laimīgs. ceru, ka man vēl tik pat ilgi tur neko nevajadzēs darīt.

#notallmen - protams not all, un pārsvarā šo not all vidū ir tādi kam vienkārši nav iespējas un kas jūtas par vāju - ietekmes vai nervu sistēmas ziñā

Es saprotu, ka man pašlaik ir paranoja

Redzēju sekojošo: Origo stacijā pie kāpnēm uz peronu jauns puisis atvadījās no vēl jaunākas meitenes, cieši apskaujot un noskūpstot, iekāpa vilcienā uz Tukumu, pēc minūtēm piecpadsmit izkāpj kaut kur Imantā un uz perona cieši apskauj tieši tādu pašu meiteni, kas viņu tur sagaida. Vai nu puisim romāns ar dvīņu māsām, vai arī man gļuks matricā. Gļuks vai gličs, es vienmēr jaucu?

Kā jūs šogad atzīmēsiet Starptautisko Mitrāju dienu?

bija diezgan intense un nogurdinoša nedēļa.
1d atvadu pasākums Saimniekam ar Šipša konci muižā.
3d Volvo nomainīja pakaļējos amīšus. no staļļa pienāca ziņa, ka zirgs galīgi saplēsis segu un jābrauc glābt. labi, ka nupat dabūju no Ivetas rezerves segu, citādi būtu dirsā. otrā saplēstā siltā sega mēneša laikā. sākās Shrinking jaunā sezona.
4d biju Rīgā tikties ar jauno priekšnieku. pagaidām darbiņš ir. Saļiks - mātei dzd.
5d parakstīju līgumu ar jauno darba devēju.
6d bija ļoti laba un priecīga diena - bf uzcepa pankūkas, tad aizbraucām uz jūriņu. nogājām 10 kilīšus pa saulīti - Vasas - Ķurmraga bāka - Veczemju klintis un atpakaļ. visādi smuki ledus zobiņi un oliņas un krāvumi, pie bākas vairāki leduskritumi. pēc tam Limbažos Kļavā noēdām pēdējo atlikumu bonuskartē, kura tiek kancelēta un vairāk nebūs. ēst gribējās ļoti, tāpēc nesapīkām, bet vispār visādā ziņā neiesaku - viss bija slikti, sākot no tējas līdz tam, ka viesmīle pagrāba bf šķīvi, no kura viņš vēl ēda. pēc tam laidām uz pirtīm un burbuļvannām Valmierā, kamēr vēl nav kancelēta sadarbība un muižas darbiniekiem pa lēto. vakaru gan mazliet sabojāja ziņa no Martas, ka tiek pacelta staļļa maksa - uzreiz par 70 eur, kas šobrīdējā situācijā ir nelāgi. + zirgs paspējis noplēst vienu kāju siksnu pēdējai siltajai segai, kas man ir.
7d man laikam bija dopamīna pohas. tādas var būt? pēc līksmās un enerģiskās sestdienas es jutos tieši pretēji. es VISPĀR neko negribēju, visu laiku nāca miegs (līdz gulētejamajam laikam - tad vairs nenāca) un visu dienu pavadīju pūstot dīvānā ar Heroes un skrollējot IG. neizdarīju pilnīgi vispār, vispār neko, ko biju gribējusi.

smuka ziemiņa. auksts. nebiju ticējusi, ka tāda tiešām būs - puravi palika dārzā un rozes nesasegtas. dažus rītus istabu logos leduspuķes un iekšā +10 grādi.

Kāds ir nesen braucis agri no rīta uz lidostu ar Bolt, vai ir gana daudzi pieejami? Man ir izlidošana 6:45, lidostā vajadzētu būt kādu vismaz stundu iepriekš, izbraukšana no Maskačkas, vai kādos 5os no rīta Bolti būs?

UPD: Liels paldies par atbildēm! Beigās atklāju, ka pie pašas lidostas esošās viesnīcas ir tikai kādus 10-15 EUR dārgākas nekā iepriekš rezervēts Bolta brauciens, tad nu nolēmu maksimizēt miegu un minimizēt agrā rīta stresu par takša ierašanos un nobukoju naktsmājas tur, pirms tam vakarā aizvizinoties ar RS.

"If they showed it on a plane people would still walk out."

Sen gribu savākt izteicienus, ko cilvēki lieto, kad kāds nomirst - nu, tur visādus eifēmismus "devies mūžībā", "aizgājis no dzīves" un novēlējumus, ko cilvēki raksta sociālajos tīklos, kad apnīk rakstīt R.I.P., tādus kā "lai tev tur viegli" un "tagad tu esi pakāpies nākamajā līmenī". Kas interesanti, pārsvarā dominē kvazimitoloģisks priekšstats par kādu augstāku sfēru, kurā aizgājējs nodarbosies ar kaut kādām "augstākām" lietām ("uzspēlēs kopā ar Oziju"), retumis kāds atceras bērnišķīgo priekšstatu, ka mīļotais cilvēks tur no augšas noraudzīsies un redzēs, kā mums te pārējiem iet, kur nu vēl, ka mirušais kļūs par "eņģeli", kas sargās un vadīs mūs palikušos. Zinot, kādus reliģiskus uzskatus atbalsta Latvijas iedzīvotāji aptaujās, brīnos, ka tie nekādi neizpaužas ikdienas nekrologos un aizkapa epistulārajā žanrā. Kur novēlējums gulēt un rātni gaidīt, kad Kristus augšāmcels? Kur atgādinājums par pēcnāves mokām un neceļiem septiņāas karstajās un septiņās aukstajās ellēs atkarībā no karmiski sastrādātā? Kur, galu galā "Es zinu, ka mēs vēlreiz satiksimies, tik jautājums ir, kad tas būs un kur"? Vai tad ticība reinkarnācijai attiecas tikai uz sevi pašu ("Es zinu, kas esmu bijis iepriekšējā dzīvē"), bet uz tuvo vai slaveno mirušo šī dramatiskā iespēja satikties pēc trim četriem gadiem kādā suņu patversmē tiek izslēgta?

kas tur ir latviešiem, ka gribas saskaldīt to leduskalnu un viņā uzjāt utt.

Pirms divdesmit gadiem Cibā ierakstīju: "Iedomājies, un ja nu visa pasaule ir sajukusi prātā kādas īpatnējas psihotronās bumbas iedarbības rezultātā, visi ir kļuvuši pilnīgi traki un neadekvāti, vienīgie normālie cilvēki ir palikuši tikai tie, kas tajā brīdī atradās Cibā, nu, rakstīja tur kaut ko vai lasīja un nepamanīja attiecīgo komandu, turklāt tas viss vēl ir saistīts ar noteiktu apziņas un atmiņas kontinuitāti, ko nodrošina ierakstu secīgums un strukturētība, bet visi pārējie ir kukū, neko neatceras un nejēdz, nodarbojas ar kaut kādiem pilnīgi murgainiem darbiem un nodarbībām, nezin kāpēc pelna naudu, atdod līzingu, aizraujas ar pilnīgu šīzu un dzīvo nepareizi, vai ne?"

agrāk bij tā, ka, atkūlusies Rēzeknē no Rīgas. atkritu kaut kur zālītē un ķēru kaifu no mierīgā apkārtnes rituma. Tagad mans izbauciens no vigvama izvērtās svētās šausmās, visur kāds kustās, visur rūc, dubļauns un fūres un autobusi. un kāaaa smiiird. Fui. Interesanti, kā Rīgā būtu, pēc šitik ilga pārtraukuma, zvans ātrajiem, laikam.
Toties izbraukt Dagdā gan man patīk, viens krustojums, divi ziņojumdēļi, maršē viens pats tāds svarīgs, pa baltām taciņām un nevainīgu komfortzonu. Jā, mans iekšupvērstais eksperiments, redzēs, bet, ja biznesa ideja pusgada laikā nedzims, būs vien jāvirzas atpakaļ, ko gan tagad grūti tagad iedomāties.
Nebūtu man Baltā Dāma, smallām kaitēm, proti, izteikti vāru urīnpūsli, varētu izmēģināt socializēšanās ekspresi. Bet māja jākurina un, godīgsdakot, pašai auksts. tāka jāmēģina vien nesajukt prātā bez socializēšanās un jāgaida pavasaris. Kad strādāju autobusfirmā, uz Krievijas robežaws ieputināja autobusu, kāds operators, kuru, starp citu, tā arī neatkoda, uz pasažieru satraukto jautājumu, ko mums tagad darīt, bija tā arī atbildējis, gaidiet pavasari. Oi, skandāls liels, ar visu televīziju bija. Vārdu sakot, turpinu savu trimdas ceļojumu iekšup, moš kaut kas interesants tur vēl ir palicis.

Vai kāds ir veicis pētījumu, lai noskaidrotu garšīgāko kebabu Rīgā? Es domāju - "kebabu uz šķīvja" ar frī un salātiem. Vai kaut kur vēl taisa kebabu ar pašceptu pitas maizi?
Protams, viss mainās un uz slikto pusi, pirms gadiem desmit es būtu teicis FoodBox uz Pumpura/Antonijas stūra, pirms pusotra - Sangak Tērbatas ielā, bet vai ir nezūdošas vērtības? Vai šībrīža tops?

ikoniskais ģitārists

ES NEPRASĪJU VISU ŠO GAISMU