cilvēki Rīgā nespēj vien sagaidīt ziemu
https://m.untu.ms/3vp_o.jpeg

Viss liekas nepareizi un es pati jūtos nepareiza. Un vāja un apdraudēta. Daudz trauksmes. Pagājšnedēļ ļoti sadirsos ar savu iekšējo pieaugušo. Viņš mani “piečakarēja”. Tāpēc nespēju viņam šobrīd uzticēties. Bet bez iekšējā pieaugušā nav iekšējās drošības sajūtas. Akūti gribas kaut kādu atbalstošu ārējo drošības sajūtu. Bet nav. Un es jūtos nepareiza un nejūtos pelnījusi. Un dusmojos uz sevi, ka tā jūtos - nepareiza, vāja, trauksmaina un nepelnījusi un vēl sadirsusies ar iekšējo pieaugušo. Un dusmojos uz sevi, par to, ka dusmojos uz sevi.
Negribas būt vienai, jo liekas, ka tā grimstu dziļāk kaut kādā pelēkā voidā. Bet komunicēt arī negribas - man nav vispār nekāda outputa. Gribas bēgt un pazust un nebūt, bet ar sajūtu, ka kāds mani tomēr meklēs un atradīs un es būšu drošībā. Bet kurš gan?
Vajadzētu salabt un atgūt ticību savam iekšējam pieaugušajam, droši vien tas ir reālistiskākais risinājums. Bet šķiet tik neiespējami. Viņš pieļāva, ka esmu ievainojama un arī tieku ievainota. Un viņa loģika un mēģinājumi mani nomierināt izrādījās meli un muļķības. Man negribas ar viņu runāt. Kaut kādai ļoti lielai un senai vātij ir norauta krevele un rētaudi. Apakšā izrādās ir trauksmes nekroze un strutas. Teorētiski - iespēja iztīrīt un sadziedēt, bet es nejūtu sevī kapacitāti tam, man nekā nav. Un paralēli jau visu laiku notiek arī visa pārējā dzīve, kurai man jau nebija kapacitātes vēl pirms šīs iekšējās drāmas.
Par daudz tumsas. Tumšākā nedēļa gadā. Es nesaprotu, uz kuru pusi ir izeja. Tāda vispār ir? Es vispār neko nesaprotu. Viss ir nepareizi.

Gaidu no Gata pirmo miksu. O, the tension!

jautājums nemainās:
"Kāpēc jāskatās uz svecēm, nevis šķiltavām?"

jā - http://klab.lv/users/rkktzd/465024.html

Lidojam ar airbaltic pirmo reizi nemot lidzi ari kalnu sleposanas ekipejumu. Man tas slepes un zabaki savas somas vel kautka ipasji ir jaasapako, lai otra gala sanemtu nesalauztas un nesaskrapetas? Slepju soma aplam plana - tiit salles apkart, vai ka?

Lidz sim ar auto sleposhanas inventars vests, pilnigi jauna pieredze sogad planota

Santa Anča Feisbukā: “Tikko Latviju pāršalca ziņa par basketbolista Timmas aziešanu, un reizē arī ziņa par Mārupē notikušo traģēdiju, kur cilvēks nogalina savus tuvākos. Straujiem soļiem tuvojas Ziemassvētku laiks."

noskatījos divas sieviešu veidotas filmas "This Closeness" by Kit Zahar un "Blackbird Blackbird Blackberry" by Elene Naveriani, viena ir Gen Z un otra ir millenial, apraudājos par to, cik "female gaze" joprojām ir nereprezentēts, ja šīs filmas šķiet "neparastas", jo kaut kādā ziņā tās ir tik normālas.

ko man ir devusi neo-tantra, īsumā: fokuss pārvirzījies no tā, ka es esmu resna, uz to, ka nav kaut kas nav kārtībā ar auru.

bet redzi, arī tās ir čabošas lapa

īsumā, nav nekā briesmīgāka par kapitālisma iespiešanos reliģijā un psiholoģijā. kapitālisms bija labāks, kad tas mijiedarbojās vienīgi ar mūsu kāri pēc lietām.

nesen nācās (vispār drausmīgi, ka jādara kaut kas tāds) kādam skaidrot, ar ko kapitālisma kolonizācija ir labāka par sociālistu kolonizāciju. jo "Rietumi" joprojām dzīvo "ilūzijā" par Soviet Union projektu (ir viegli par ilūziju nosaukt otra tukšo laukumu, kurā man svilpo vēsturiskā CPTSD vēji): es uzvilkos un apklusu pusceļā. īsumā, mēs esam dirsā no visām pusēm, bet šī saruna mums būs efektīvāka, atmetot rusofobiju un sajūsmu par NATO.

šodien par laimi beidzās Merkura retrogrāds un sākās mēnešreizes - lai arī Kristus mani tāpat no tā visa ir atbrīvojis - it kā.

Grasāmies ar vienu čali noslēgt derības, kurš līdz Jāņiem dabūs labāku fizisko formu, bet esam stipri atšķirīgi. Man ir liekais svars un kusls ķermenis, viņš arī gribētu kādus 10 kg speķīša nomest (pārējais ir lieli uzkačāti muskuļi). Katram ir savs ideālais sasniedzamais svars, kuru nu kurš pats uzskata par ideālu.
Kā mums saprast to, kuram būs lielāki sasniegumi, ja izejas līmenis un vajadzības ir tik dažādas? Kā saprast progresa līmeni attiecībā vienam pret otru?

nedēļas hailaiti:
* atvaļinājums. kādas 2,5 - 3 dienas bija miskaste. jutos ļoti slikti. neizdarīju visādas lietas, ko gribēju. bet bija arī daudz foršas nekā nedarīšanas;
* bindžojām C. B. Strike. šon laikam iznāk jaunā sezona;
* satiku KP uz 4,5h Čē;
* dabūju par brīvu ļoti garšīgu mango lassi un pat neiedevu savu phone number;
* anxious un avoidant attachmentu klašs;
* viena pati izdzēru vairāk nekā 0.5 ruma (vienā piegājienā vakarā);
* atkal daudz oksitocīna;
* zirgs ļoti hot;
* pārāk maz kustos;
* un nav nekāda ZSV vaiba un entuziasma un ideju dāvanām.

p.s. un aaaaaaaaaa, kaķu kaku īrniece beidzot izvācās (dedlains bija jūlija beigas). mēbeles (un kakas) gan palika. solījās izvākt janvārī. tā baigi tam neticu. bet tāpat kruti!!!!!

A man at a bar is nipped on the ankle by a small terrier, which the bartender tells him belongs to the piano player.
The man goes to the piano player and says, “Do you know your dog just bit my ankle??”
- “No, but if you hum a few bars, I can wing it.”

moka nostaļģija pēc kaut kādas frekvences, kas vairs nekur nav atrodama
tur ir slapjš sniegs, ielas lampu oreoli, asaru smarža, cigarešu dūmi, kaut kas tāds. "nepiepildāmas alkas pēc atstarošanās rīta miglā".
es gribu likties mierā, es gribu mierīgi kļūt mazliet vecmodīga.

kultūru mijiedarbība ir tas brīdis, kad esi Lindgrēnas muzejā un saproti, ka uz rītdienu jāzina no galvas Skalbes dzejolis, un sāc kalt

search: streetfood near Dramaten

"Straumē" ir daudz elementu, lai tā varētu būt laba filma, tomēr komerciālā dramaturģija, manuprāt, neļauj pacelties līdz mākslas līmenim.

lieta, kas vienmēr ir priekšplānā, lai ko es skatītos: tas, kā tiek strādāts ar manu uzmanību. un lielākā daļa scenāristu strādā veidos, kas man nešķiet cieņpilni, kas man šķiet manipulatīva horeogrāfēšana, un tāpēc rada niknumu.

es vēlos vienīgi gleznot bezgalīgas uguns liesmas un tad apdzēst tās ar savām rūgtajām asarām un tad atkal piegleznot klāt apdzēsto

mana smaržas sajūta ir the most gender floating aspekts manī. dažreiz es vēlos smaržot kā mēness dieviete vai pārkarsusi pludmale, dažreiz - kā meža cirtēja flaneļa krekls vai vējabrāļa ādas jaka