Esmu pārvācies uz Āgenskalnu.
Pirmo reizi mūžā dzīvoju Pārdaugavā.

Līdz tam bijušas sekojošas ielas:

– Sarkanarmijas iela
– Padomju bulvāris
– Ļaudonas iela
– Ģetrūdes iela
– Gleznotāju iela
– Ļaudonas iela

un tagad Aleksandra Grīna bulvāris.

Pirmā dziesma ko atskaņoju jaunajā dzīvoklī – Ashes to ashes.

katru reizi, kad redzu Riga IFF īsfilmu uzvarētāju, mazliet izbesos, ka es uzvarēju pēdējā gadā, kad nebija naudas balvas, un bija sācies Covid, un tāpēc manu simbolisko balvu - piespraudi man pasniedza Circle K šoferītis, kam gadījās braukt garām, svaigā gaisā, lai nebūtu jāelpo vienam otram virsū.

šon dabūju mahorkas sēklas no Cēsu pils viduslaiku dārza kolekcijas. jāatceras martā iesēt. vēlāk pavisam nejauši uzskrēju virsū latviešu tautas ticējumam:
30375. Tabaku neesot kauns prasīt no kā uzsmēķēt tāpēc, ka pirmais tabakas stāds esot izaudzis kādas maukas trūdos no viņas kaunuma vietas.
/K. Jansons, Plāņi./

es vairs neatšķiru parastu dienu no saindēšanās

lai arī, varbūt šī raidījuma mērķis ir lēnām iemidzināt manu sociālo un politisko apziņu, kas sāk jau pieslēgties šeit valdošajam ziemas miegam.
šodien klausījos priecīgu stāstījumu par to, kā zinātnieki ir pierādījuši, ka naudas trūkums gadu gaitā veicina cilvēku mentālo degradāciju, un bija pieaicināts peļu zinātnieks, kas aizrautīgi stāstīja par to, kā stresainas peles sliktāk atpazīst objektus, ko tās vienreiz jau ir redzējusās... .. .... kā jums šķiet, vai tika palaists garām kāda iespēja izdarīt būtiskus politiskus un filozofiskus secinājumus un nodot vēstījumus politiķiem un māksliniekiem? jā, tieši tā, mēs palikām ar pelīšu jokiem, un es šo faktu konstatēju tikai kā faktu, nevis sašuvos tā ka gribētu sist pa radio

es nezinu, vai raidījums "zināmais nezināmajā", kas nereti ir mans dienas highlighrs, man uzlabo mentālo veselību, vai tieši pretēji, baro autiskās tendences un special interests burbuļus

Pirms 20 gadiem šajā dienā:

10:08
visu nakti slēpu līķi

10:20
ASV amatpersona: Latvija parādījusi sevi kā labu

10:29
man vienmēr licies stilīgi, ka ir ļaudis, kas lasa grāmatas par šahu, kurās tikpat kā nav teksta

10:55
vispār jau es esmu saprotošs un iecietīgs cilvēks, bet vienu gan nesaprotu - kāpēc RIMI brīžiem izsniedz smukos baltos maisiņus, bet brīžiem - TIZLOS DZELTENOS?

23:55
Plēpis man patika. Un Inga Misāne arī. Par Šekspīru neizteikšos, galu galā - mēs ar viņu tagad kolēģi.

man ir atkarība no pārsteigumiem