DELFI. Izrādās, ka teiciens "Happy wife, happy life" ir daudz vairāk nekā tikai populārs teiciens.

Pirms neilga laika Latvijas televīzijā rādīja 1978. gada filmu “Rallijs”. Nekad iepriekš to nebiju noskatījies. Miglaini gan atceros gan kādu bērnības reizi, kad to iepriekš redzēju televizorā, bet toreiz ātri vien secināju, ka priekš filmas, kam dots rallija nosaukums, tur par ralliju ir pārāk maz, un zaudēju interesi. Šoreiz savukārt stāsts sākotnēji ieintriģēja, taču noslēgums atstāja ideoloģiski tumšu pēcgaršu.

Filma tātad ir par to, ka starptautiska rallija laikā padomju komanda atrod sava žiguļa durvīs paslēptu gleznu, kas rādās esam 2. pasaules kara laikā pazudis meistardarbs. Abi braucēji saprot, ka viņi tiek izmantoti par mūļiem, lai gleznu kontrabandētu pāri valstu robežām. Viņi apsver, ko darīt, un secina, ka ziņot par to varasiestādēm pašlaik nevar, jo tas apdraudēs viņu turpmāko dalību rallijā. Tas ir gan par viņu personiskajām sportiskajām ambīcijām, gan arī par virsmērķi: viņu panākumi sacensībās veicinātu žiguļu starptautisko prestižu un noietu. Tāpēc viņi nolemj rīkoties paši un cenšas identificēt kontrabandistus un nodrošināt, ka glezna nonāk pareizajās rokās.

Ir visai paredzami, kā šo premisu realizētu Holivuda. Braucēji strādātu efektīvāk nekā varasiestādes, visus sliktos apspēlētu, un beigās viss būtu labi. Bet Rīgas Kinostudija nav Holivuda, un padomju kino svarīgāk par tādu stāstu stāstīšanu, kas auditorijai liek justies labi, ir dominējošās ideoloģijas apkalpošana. Un dominējošā ideoloģija cita starpā ir par to, ka valsts visu redz, un valsts varas struktūras būs tās, kas beigās uzvarēs.

Tāpēc filmas stāsts vijas šādi: jau drīz pēc tam, kad rallisti atrod gleznu, par to zina arī milicija. Izmeklētāji nekļūdīgi saprot, kas ir kas, un beigās identificē un noķer visu ar gleznu saistīto personu tīklu.

Taču pirms tam rallisti avarē. Avāriju izprovocē kontrabandisti, lai pārtvertu gleznu. Pēc avārijas braucēji it kā ir dzīvi, bet smagā stāvoklī. Taču finālā tiek rādīts tikai viscaur nobindēts stūrmanis, kurš pārdzīvo, ka pilotam ir devis kontrabandistu viltoto kartes norādi, kā dēļ notika avārija, un stūrmaņa džuse, kura savukārt pārdzīvo, ka stūrmani bija iedrošinājusi turpināt braukt, pat ja viņš sacīja, ka, kļūstot vecākam, pastiprinās bailes no riska un izdzīvošanas instinkts. Par pilota likteni savukārt neviens vispār nerunā.

No vienas puses, var jau sacīt, ka šis stāsts ir labs tieši tāpēc, ka tā nav Holivuda. Neatkarīgi no padomju konteksta tas ir atgādinājums, ka vairumā gadījumu tiem cilvēkiem, kuri nav trenēti cīņai ar noziedzniekiem, nav izredžu, un viņi zaudēs. No otras puses, laika ideoloģiskais fons dara savu, tāpēc stāsts ir arī atgādinājums: Padomju Savienībā nav vietas Džesikām Flečerēm, un pašiniciatīva ne pie kā laba nenovedīs. Un vispār, galvenais, ka visus žuļikus atklāja, un viss pārējais šinī stāstā patiesībā ir bijusi tikai fona informācija.

no rīta feisbukā iepriecināja kopīraits jaunākās paaudzes klitorālo masturbatoru reklāmā ar devīzi "Šitie reāli sūkā!"

Cibisti Rīgā, meklēju telpas (var būt veikala, salona, utt) Rīgas centrā, tuvā vai tālā, uz īri. Svarīgi, lai pirmajā stāvā un ar ieeju no ielas. Ap 100 kv. m. Var būt galīgi remontējamas. Ja jums ir kādi gali, uzrakstiet, būšu superpateicīga.

Lūdzu iesakiet kādu foršu un demokrāisku kafūžnieku Jūrmalā, iekštelpās.

"kā saucas tās vietas Latvijā, kas ir kā tēvzeme, Vidzeme un tādā garā?"

Vakar tā "pastaigājos pa svaigu gaisu", ka šonakt nogulēju 10h. Ķermeniņš tik viegli šobrīd sagurst

Kādu bezvadu skaļruni labāk pirkt, kādām fīčām tur jābūt? Es skatos uz to, kas patlaban ir Maximā uz atlaidēm par 13 eiro, būs labs? Dārgu nepiedāvāt.

1d Straumei Oskars. nedabūjām neko KKF. karma joga. "Vecāku sapulce" Smilčas kīnō
2d "Tramps aptur ASV militāro palīdzību Ukrainai"
3d "ASV aptur arī izlūkdatu apmaiņu ar Ukrainu". Ances dzd ballīte cirkā. love
4d pavasaris un drusku pohas. gandrīz aizmigu pie zobārsta. pusgads kopš dzērām džinu
5d LKNVOA sapulce un BALs
6d country roads take me home
7d pavasaris un plikas, netīras pēdas krokšos. daudz pirmo taureņu, pirmā kafija nojumē. izķemmēju centrālo pagalmu un daļu necentrālā. izmazgāju grīdas

daudz oksitocīna un maiguma. pārāk daudz cigarešu. mazliet par maz miega. pavasaris.

Automātiskās ātrumkārbas viens no jaukajiem bonusiem ir, ka 50% gadījumos tu to tomēr varēsi vadīt arī ar lauztu kāju.
Citās tajās pašās ziņās, šodien biju gan palekt pa mežu (mežā jau ir odi) uz vienas kājas, gan zirdziņam buču uz deguna iedot. Yay me!

Sveiki!
Kaut kad sensenos laikos, kad varavīksne vēl nozīmēja tikai varavīksni nevis LGBT kopienu, tika lasīta grāmata par hipiju komūnu uz salas kaut kur āzijā, tur bija arī kaut kādi bandīti kuri audzēja zālīti un tie hipiji viņiem to zālīti fenderēja. Viņiem niki bija multeņu varoņu vārdos un lai nokļūtu tajā vietā, kur tā komūna bija apmetusies vajadzēja nolekt no diezgan augsta ūdenskrituma.
Ceru ka cibas kolektīvais intelekts zinās, kā to grāmatu sauca.
Paldies.

no noklausītām sarunām:

Kādā pasākumā divi skolas vecuma jaunieši: "Pagājušoreiz te bija visa Prāta Vētra. Pilnā sastāvā. Es viņus labi pazīstu. No Engures. Tur gan vairāk Roga, man ar viņu, nu, tā, ne pārāk. Bet galvenais viņiem ir... nu, galvenais... vokālists ar to saldo balsi... (ātri ieguglē telefonā) Reinis Kaupers!"
Viņš viņai uz ielas ar sunīti: "Piecdesmit? Piecdesmit?!!! Es dvieļus uz septiņdesmit mazgāju!"
Velosipēdists koši oranžā apspīlētā tērpā un spoguļsaulesbrillēs, šķērsojot pāreju pie sarkanās gaismas, stāsta līdzās skrienošajam mazāk košās drēbēs, bet arī spogulenēs: "Es, kad krītu, zin, ko es daru?" (tālāk nedzirdu, jo gaidu iedegamies zaļo)
Viņš un viņa skrien līdzās, viņa saka krieviski: "Ņemot vērā, Koļa, ka tava dzīve jau ir sabeigta, nu, ko es tev varu dot?" (man šķiet, ka turpinājumā viņa teica "Ja nu vienīgi seksu", bet neesmu drošs, jo biju jau pabraucis garām uz riteņa un nesadūšojos piebremzēt, lai noklausītos līdz galam)

Pamanīju sludinājumu, kurā tiek tirgota šī grāmata. Viena no bērnības traumām - tā jebkurā brīdī spēja uzdzīt pusaudžu depresiju, atšķirot un izlasot pāris rindkopas ar jautru rotaļu un saviesīgu izklaižu aprakstiem (paredzēta pieaugušo auditorijai)

man patīk, ka līdz šim izmērāmi lielākos panākumus Latvijas kultūrā saņēmis cilvēks, kurš acīmredzami dara sirdslietu savam priekam, nevis aiz godkāres un vēlmes paspīdēt. Ļoti atsvaidzinoši pēc small talka maigās varas dominances, mazajām parisām hiltonēm un japijiem, kuru galvenais radošais iegudījums ir dzīves veiksminieku tipa selfpromoušans.

Žēl, ka nemākam atmaksāt ar cieņpilnu (ne)sagaidīšanu, tā vietā mokot nogurušus introvertus pēc transatlantiska lidojuma. Skatīties tās reportāžas bija fiziski nepatīkami (īpaši neskatījos).

sen te neesmu bijis...

man cūku pupa jau pirms mēneša uz balkona sāka ziedēt. tulpes vēl nav pat pumpurus izspiedušas. tagad nesaprotu, ko sēt vai nesēt...

Šogad,laikam, ir mans koncertu gads,augusta sākumā izsludināta Cocorosie

Šī ir laba diena! Straumei Oskars, spīd saule, piedzima viens no maniem vismīļākajiem cilvēkiem (pirms 33 gadiem) un manai nākamajai izrādei piešķīra 10 štukas.

Ceru, ka okupanti un kolonizatori vismaz šodien paklusēs.

1d bija tikšanās ar vidusskolniecēm, kas darbojās kaut kādā līderu pulciņā. viņas pašas mani uzrunāja. tas bija negaidīti un savādi. tikšanās laikā, uzzināju, ka es esmu izkonkurējusi Sniedzi un vēl šo to (esot balsots par to, ar ko tikties) - ok, jūtos pagodināta, bet kāpēc tāda izvēle? kad kolēģe tikšanās beigās prasīja ko jaunkundzes paņems sev no šīs sarunas, vairums pārsteidzoši atbildēja, ka mūsu morāli par mūsdienu jauniešu komunikācijas kultūru. tas arī bija negaidīti. bija ļoti skaista saulaina diena ar debešķīgi zilām debesīm.
2d no rīta mazliet karma jogas (atkal šo un to pakalpoju Mudītei). bet tā visu dienu jutos diezgan drausmīgi. pārsvarā fiziski, bet nu arī emocionāli grumpy. nevarēju saprast vai man nav pielipis un nesākas tas pats slimums kas K (bija temp drusku virs 37, bet nekādu citu simptomu, izņemot grumpIness). dzēru tonnām čagas-ingvera-garšvielu tēju un biju ļoti neproduktīva. ejot pēc malkas konstatēju, ka ārā ir normāls pavasaris - saulīte cepina un ir pa īstam silts. tāpēc īsi atklāju dārza sezonu - iesēju siltumnīcā redīsus un salātus un sametu pa virsu sniegu. nolūza gabals priekšzoba (vai izkrita plombe - not sure, laikam jau ticamāk, ka plombe).
3d jutos labāk un biju pat samērā produktīva darbā. dzēru tonnām čagas-ingvera-garšvielu tēju. aizgāju laicīgi gulēt, bet vispār nevarēju aizmigt un nodarbojos ar pilna mēroga overthinkingu.
4d ar mokām piecēlos pēc pāris gulētām stundām. dienas lielāko daļu pavadīju sēžot Kurtuvē, pasākumā "Kultūra un radošās industrijas Vidzemē". bija interesanti, man kopumā patika. pēc tam skrēju uz Rīgu skatīties Sibīrijas haiku. tas bija ļoti, ļoti, ļoti skaisti un arī ļoti, ļoti, ļoti bēdīgi. skatoties nevarēju nedomāt par kontekstu ar esošo politisko situāciju. beigās ļoti gribējās raudāt, bet likās, ka, ja sākšu, tad nevarēšu apstāties un tam man nebija laika - bija jāskrien tālāk - satikt Mārci. nosēdējām Aleponijā līdz vienpadsmitiem un ļoti, ļoti forši parunājāmies. īpaši par self abandonment attiecībās. tad kāpu mašīnā un devos viena tumsā pie savām baltajām šosejas līnijām. atbraucu mājās, iekurināju krāsni un, nesagaidījusi, kad varēs aizvērt šīberi, izrubījos.
5d cēlos uz treniņu. braucot gandrīz trāpīju lielā stirnu barā, kas lidoja pāri grantiniekam. paldies perifērajai redzei. treniņš bija megaforši. zirdziņš bija ļoti hot. Martai Valensis arī bija hotāks nekā parasti. Reinis prasīja ar ko mēs viņus barojam. noliku zirgu stallī un braucu darbēt. treniņš bija tik foršs, ka iedeva prieka un enerģijas būstu, ar ko pietika gandrīz līdz vakaram. sāka pamazām sāpēt izkritušās plombes zobs, bet pie savas zobārstes tieku ātrākais 4d. vakarā darbiņā bija Bētiņa un Čukura koncis + es biju sarunājusi savu uzacu ukrainieti, ka būs viņas ukraiņu biedrība ar našķiem un vāks ziedojumus droniem. tas viss arī bija ļoti, ļoti skaisti un arī bēdīgi. un es skatījos uz tiem ukraiņiem un domāju, gan par Sibīrijas haiku, gan esošo politisko situāciju un, ka viss liekas tādā dirsā. ukraiņi arī klausījās koncertu un Ansis ar Artūru bija netīšām salikuši savas ukraiņu dziesmas praktiski tikai no vietām, no kurām bija tie klātesošie ukraiņi. pēc konča ukraiņi mani mīļoja un bučoja un sakrāmēja līdzi savus našķus. es nesaprotu kā viņi to vēl spēj vilkt un turēties un ņemties. bet es netieku galā ar savu vieglo dzīvi. atbraucu mājās. tumsā pamanīju, ka uz Vilnīša kapa uzziedējuši sniegpulksteņi. atkal apraudājos. izlasīju ziņas par Trampu un Zelenski. izdzēru 4 šotus ruma un aizgāju gulēt.
6d sniga sniegs. atkal neizgulējos. piecēlos, sanesu malku, iekurināju, apraudājos. likās, ka vajag iziet ārā vai aizbraukt uz stalli, bet neizgāju un neaizbraucu. darīju neko. tad gulēju diendusu. tas gan bija labi. kad sanāk saldi pagulēt, dzīve uzreiz kļūst panesamāka. pamodos ap astoņiem. kādu laiku vēl kvernēju. tad savācos, nomazgāju traukus, mazliet pabungoju un padarīju jogu. nenāca miegs. ielīdu eds, paskatījos, ka esmu vinnējusi vid loterijā.
7d diezgan labi pagulēju (lai gan svīdu un mainīju 2 t-kreklus), sapņoju vībotnes tējas sapņus (piemēram, par milzīgu jūras ērgli). atkal apraudājos tīrot zobus (laikam mans jaunais trends). izraku attaisnoto izdevumu čekus. iegāju eds, konstatēju, ka šorīt nodokļu loterijā laimētā summa ir gandrīz par 100 eur lielāka, nekā kad skatījos naktī. diezkāpēc? savadīju čekus, iesniedzu, varbūt sanāks kaut ko atlikt malkai. aizbraucu uz stalli, zirgs bija tāds trauksmains jau pie seglošanas, jāšana atkal likās visai suicidāla doma. bet gribēju paskatīties, kas notiek lucernas laukā. tur bija lielākoties par mīkstu, bet iztraucējām lielu stirnu baru. zirdziņš nezkāpēc izdomāja lēkšot viņām pakaļ un es kādu laiku to ļāvu. bija fun. dabūju adrenalīna šotu. redzēju un dzirdēju pirmo DZĒRVI. kamēr biju prom, bija atbraucis K un gulšņāja ar migrēnu. bet drīz cēlās augšā, tad ēdām, dzērām kafiju un kečapojām.