(no subject)
Sep. 22nd, 2007 | 10:06 pm
From:: grey
Pamodos no slāpēta sievietes kliedziena. Intonācija - nenosakāma, tomēr pēc brīža izdevās saklausīt vēl vienu, tad vēl un bija skaidrs, ka to cēlonis ir bauda - uz brīdi kliedzieniem pārejot ritmā ar mainīgu skaļumu, intensitāti un uzsvaru. Es pavisam labi varēju iztēloties pozas, kustības un grūdienus. Kliedzieni mijās ar klusuma brīžiem, kā tas parasti notiek tad, kad tu procesā uz mirkli apstājies, lai paildzinātu baudu un sameklētu otra lūpas. Varēja just, ka viņai bija skaista balss un viņa prata gūt apmierinājumu. Mūsdienās tikai nedaudzas sievietes spēj izjust baudu un vēlas to sniegt. Kliedzieni palika retāki, ar interesi gaidīju kāda būs kulminācija, bet nekā nebija. Gluži izmisis es pabāzu rokas zem segas un aizvēru acis.
Pēc brokastīm apsēdos pie kastes un sajutos vientuļš. Zināju, ka pie vainas bija vakardienas telefonsaruna. Automātiski uzliku skanēt nepareizo dziesmu un tā iedarbojās nekavējoši. Es atcerējos visu. Kaklā sakāpa kamols, es sagumis sēdēju truli veroties sev priekšā un, aizspiedis muti ar dūri, ļāvu asarām tecēt... Tās nebija sentimentālisma asaras, - tīri cilvēciski es raudāju par zaudēto.
Tātad vēl kaut kas manī ir palicis cilvēcisks. Kaut kas īsts un netriviāls. Šī doma mani mazliet uzmundrina, kaut arī saprotu, ka neļaušu šīm sajūtām bieži izpausties un nepiešķiršu tām nekādu vērtību.
Pēc brokastīm apsēdos pie kastes un sajutos vientuļš. Zināju, ka pie vainas bija vakardienas telefonsaruna. Automātiski uzliku skanēt nepareizo dziesmu un tā iedarbojās nekavējoši. Es atcerējos visu. Kaklā sakāpa kamols, es sagumis sēdēju truli veroties sev priekšā un, aizspiedis muti ar dūri, ļāvu asarām tecēt... Tās nebija sentimentālisma asaras, - tīri cilvēciski es raudāju par zaudēto.
Tātad vēl kaut kas manī ir palicis cilvēcisks. Kaut kas īsts un netriviāls. Šī doma mani mazliet uzmundrina, kaut arī saprotu, ka neļaušu šīm sajūtām bieži izpausties un nepiešķiršu tām nekādu vērtību.