Friends

vakariņās uzcepu steikus (ne jau izcilus, bet gandrīz labus), sagriezu zaļumus ar tomātiem, ēdu, piedzeru sarkanvīnu un gribu uz Argentīnu. tādu iedomātu sapņu Argentīnu.
(cik forši, ka bērniem garšo steiki!)

aizbraucu vakar 6os no rīta uz GC - inventarizācijas maiņa. Ok, pieslēdzu riteni, satiekamies pie Drogām, tālāk mūs sagaida, aizved augšā pa kaut kādiem dienesta labirintiem uz darbinieku telpu. Pārģērbjos, WC, nolikšu somu - tad skatos, ka atslēgas kabatiņa somai vaļā un atslēgas nekur nav. Pārbaudu visas kabatas - drēbju, somas - nu nav. Vizualizēju, ka kāds jau slēdz vaļā manu riteni un prasu, varbūt kāds mani var aizvest līdz ieejai, gan jau atslēga kkur tur nokritusi. Aizejam - izskatu visas acis. Nav nokritusi, ritenis vietā. Cerot uz labāko, eju strādāt.
Beidzam darbu - nu tgd jau rihtīgi vēlreiz pārmeklēju visas kabatas un visu, izkratu visu somu - nu NAV tur nekur nekādas atslēgas. Labi - dodos laukā vēlreiz laukā visu izskatu, izklimstu, izprasu apsargiem, izstaigāju 4o stāvu gar ēstuvēm kur gājām, izprasu tur, vai nav atrasta, izprasu apkopējai. Apsargi pa to laiku video paskatījušies - nu neredzot neko arī. Eju vēlreiz augšā uz veikalu, zvanu, lai tiktu iekšā darbinieku telpās, izmeklējos tur. Nu nav. Viena no vadītājam iziet visas darbinieku telpas, kur gājām, mani tur vest nedrīkstot. Labi. Izstaigā, atnāk - nav nekā. Man mērens izmisums. Eju vēlreiz lejā, sarunāju, ka apsargs mani pašu vēlreiz izvadā pa tām telpām, kur gājām no rīta (jo nekur citur tālāk jau nevar būt pazudusi, tad jau VAIRS nebija). Nē nav - pati redzu, ka nekur nav.
Bik apraudos. Ieliku ritenim turētājā velopudeli, tupu un apceru, ko tgd darīt.
Sanāk jāiet (vai pa zaķi jābrauc) uz Krasta rajonu, jāmeklē rokā bērns skolā (bērnam noņemts telefons vēl), lai dabūtu dzīvokļa atslēgas. Tad jāiet uz dzīvokli - vēl 3,5km. Jāņem rezerves dzīvokļa atslēgas, jāatrod otra velo saslēga atslēga, jāiet (nu vai jāpērk biļete/jābrauc pa zaķi) atpakaļ uz skolu, atdot bērnam dzīvokļa atslēgas. Tad jādodas atpakaļ uz centru līdz velo, jācer, ka maz vēl būs vietā.. Nu un tas jau varētu būt līdz vēlai pēcpusdienai.

Tupu, teju jau pinkšķu, skatos, skatos - apskatu kārtīgāk pie blakus statīva pieslēgto velo ar visu kaseti un ķēdi totāli norūsējušu. Un - kas tad tas? Pamanu, ka mans atslēgu saišķis, kaut kā jocīgi uzkritis tā otra velo kasetei, apliecies tur apkārt un uz tā visa aprūsējušā fona vispār nemanāms arī stāv.

es vienkārši absolūti un fatāli neuzticos neoliberālismam apvienojumā ar nacionālismu. nacionālisms kā lubrikants, lai šo visu norītu aŗi ļaudis, kas maybe mazliet šaubās, vai ta nu tiešām nauda ir galvenais... bet - pieķeram klāt drošības jautājumu un valsts atbalstītu rasismu un robežas un Ukrainu - jā, jā, labi, labi, protams, lai jau puiši cīnās

neoliberālisms un performatīva naudas un varas estētika šajā pasaulē ir valdījuši ļoti ļoti sen, un tos - kā masku un kā spēli - lieto arī cilvēki, kas sirds dziļumos tam netic, visa mūsu realitāte ir šo lietu piesārņota, un mēs no tā nevaram izvairīties, bet pie vēlēšanu urnām mēs varam izvēlēties!

es vienkārši to visu no sirds nīstu, un nevis tāpēc, ka esmu pati brīvprātīgi piespiedu kārtā padsmit gadus staigājusi šajā drag, un man vēl tagad ir šādas kultūras elementi - pirmkārt, es esmu Libra Raising, man vienmēr būs posh iezīmes, man patīk cēlmetāli, dārgakmeņi, labi apdares materiāli, visaugstākās iespējamās kvalitātes pārtika un alkohols, haute parfumerie, ar rokām gatavots apģērbs, iet pie kosmetologa, utt utt., bet es to visu redzu drīzāk kā KINK, kā visādas iekāres un augstas dzīves prasības, kas tomēr totāli nav galvenais, tās ir lietas, bez kurām es varu arī iztikt un nekad dzīvē uz tā nebūvētu ētiskas un filozofiskas sistēmas, vai redflagus vai dīlbreikerus, vai kādu apbrīnotu vai neapbrīnotu šo lietu dēļ, jo man reāli pietiek arī ar dieva mīlestību un aukstu peldi svaigā gaisā, es jūtos kā ļoti bagāts cilvēks, arī mežā lasot sēnes, yap, LIBRA RAISING, un es faking nesaprotu, kā tas neoliberālisms var cilvēkus apmāt līdz viņu sirds dziļumiem

es arī reizē apzinos, ka šeit mēs runājam tikai par politiskajām pārliecībām un es šeit, atšķirībā no mākslas, kuru taisu, nepretendēju uz absolūto patiesību
bet vienkārši neprasiet, lai es jūs cienu vai par jums balsoju
labi, es par šo vēl parakstīšu