Friends

People do well if they can.

Dārgā Ciba, varbūt kāds zina - vai kādā no Rīgas ziedu veikaliem ir nopērkami kadiķu zari?
Esmu kādos piecdesmit taujājusi, bet nekā. Lūdzu, iesakiet, ja esat redzējuši savām acīm, vai jums ir cita droša informācija, ka tur toč, toč ir, nevis kādreiz bija vai varētu būt.

"Straumē" ir daudz elementu, lai tā varētu būt laba filma, tomēr komerciālā dramaturģija, manuprāt, neļauj pacelties līdz mākslas līmenim.

lieta, kas vienmēr ir priekšplānā, lai ko es skatītos: tas, kā tiek strādāts ar manu uzmanību. un lielākā daļa scenāristu strādā veidos, kas man nešķiet cieņpilni, kas man šķiet manipulatīva horeogrāfēšana, un tāpēc rada niknumu.

es vēlos vienīgi gleznot bezgalīgas uguns liesmas un tad apdzēst tās ar savām rūgtajām asarām un tad atkal piegleznot klāt apdzēsto

pēdējās dienās visu laiku skatos pārgājienu bildītes un ilgojos pēc vasaras, arī pēc kolka-dubulti mokošākajiem brīžiem. stulbie laikapstākļi un stulbās semestra beigas pagaidām liedz šādas aktivitātes. bet nupat sapratu, ka telšu pārgājienu sezona neatsāksies, kamēr es nebūšu uzrakstījusi maģistra darbu. vai vismaz paveikusi lauka darbu un jau uzrakstījusi lielāko daļu datu analīzes. aaaaaaaa. vot tā ir perspektīva.

svētdien pa dienu bijām labdarības tirdziņā, izpirkām visu naudu pužļos, un pēčāk devāmies uz jau tradicionālo bērnu balli klubā DEPO. nav vairs tik sentimentāli, kā pirmo reizi, bet tomēr - forši.
kā gadījās, kā ne, mēs tur it kā aizmirsām, it kā palaidām pašplūsmā nonākšanu uz teātri tai pašā vakarā.

protams, septiņgadnieku un piecgadnieku atstājām DEPO darīt pašiem savas, nepieskatītās muļķības, taču jaunākais nāca līdzi.

tāpēc
jaunākais ir noskatījies Kvadrifrona "love is a stranger", klusiņām un mierīgi sēžot klēpī. neiespējami neiespējami! biju tik aizkustināta.

bet arī no izrādes aizkustinājos. ļoti.

eiropas parlaments
rakšu zoo
cafe roza
kolkasrags
promenade hotel
daunt books

spēlējot Factorio es šad un tad sajūtos kā Barons Harkonens, dzīvespriecīgi aizdiršot planētas ekoloģiju un jautri demokratizējot aborigēnus. Nauvis? Ha! Giedi Prime

Sen nav rakstīts par tumsu, vai ne?

Tātad - kā liecina https://www.timeanddate.com/sun/latvia/riga?month=12&year=2024 - pirms dažām dienām esam iekrituši vismelnākās tumsas visdziļākajā caurumā, kas turpināsies apmēram mēnesi, tumsas blīvumam praktiski nemainoties. Laiks no tā saucamā saullēkta līdz tā saucamajam saulrietam (cik bieži jums šajā gadalaikā gadās Latvijā redzēt vienu vai otru? nu, vai vispār kaut ko saistītu ar sauli, izņemot ziemeļblāzmu?) šodien ir apmēram tāds pats kā būs 3. janvārī. Pa starpu diennakts tumsas daudzums vēl nosvārstīsies 12 minūšu amplitūdā - skaidrā laikā modrākie vērotāji varētu savos Moleskin blociņos to fiksēt, bet uz skaidru laiku pārāk sacerēties nevajadzētu.

Nu jā, un kad šis tumsas mēnesis būs pagājis, atliks paciesties tikai vēl vienu mēnesi, un tad solārā ziema beigsies. Tie, kuri nodzīvos līdz februārim, apmēram no sestā datuma varēs jau ar neapbruņotu aci uztvert mazliet gaismas. Pirmo nakts koncentrāta trimestri esam jau pieveikuši, lai tas mums visiem dod mazu cerības stariņu!

laikam cibā ierakstīt man gribas tikai kampaņveidīgi jeb otrais ieraksts vienā dienā.

lai gan es it kā zināju, ka tā varētu būt, bet bet bet
man ir milzīgs kultūršoks par pirmās klases vecāku vacapgrupiņu. un ne par idejām, ne par strīdu cēloņiem, bet par nesmalkjūtīgo, dažkārt pasīvi agresīvo un vienkārši nejauko komunikāciju.

(protams, izbira arī pa pērlei, apspriežot ZSV dāvanu jautājumu, kur liela daļa gribēja grāmatu, viena mamma ieraksta, ka "kuram bērnam tad grāmatas sagādā prieku, vajag saldumus, svētki taču ir par prieku!". man nav nekas pret saldumiem, bet vai tad skolniekam nevarēja ko normālāku, ko atmiņā paliekošāku, oh well.)

tuvojošā eiropas dizāstera dēļ kaut kā negribējās lieki tērēties un neko ar plašu žestu ceļojumu ziņā šoziem neieplānojām.
taču lieki, jo -
kā ķemenītis kliedz pēc saulītes, ak, jēziņ.

es gribētu tagad tā pastaigāt plikām pēdām gar kādu okeānu.