Ziema.
« previous entry | next entry »
Jan. 4th, 2009 | 05:07 pm
Tā kā pašreiz ir problēmas ar slēpošanas inventāru, tad nācās vien doties nelielā treniņā ar riteni.
Pabraucu kvalitatīvi, apmēram 30km, -8C. Vispirms izmetu līkumu pa mežu, bet mājās atgriezos gar aizsalušo Daugavu. Mežā braukt ir baigi forši, - cilvēki iestaigājuši taciņas, sniega sega cieta, ledus nav. Laikam par godu pēdējai brīvdienai, mežs bija pilns ar ziemas priekus baudošiem cilvēkiem. Nemaz neatminos vēl, kad pēdējos gados būtu tur tik daudz cilvēku manījis. Lai nu kā, mani visi laipni palaida un tikai pavadīja ar izbrīnītiem skatieniem.
Pie Daugavas ierados brīdī, kad rietēja saule. Uzmeta man īsu skatienu un steidzīgi paslēpās aiz mākoņu frontes, iekrāsojot tās kontūras koši oranžā tonī. Saulei norietot arvien spēcīgāk par sevi atgādināja nosalušās pēdas un pirkstu gali, un sāka salt. Likās, ka gaisa temperatūra pēkšņi nokritusies vēl par diviem grādiem. Pēc pusstundas biju mājās.
Pats nepatīkamākais brīdis šādos braucienos ir tad, kad atgriezies mājās, tu novelc kurpes un nosalušie pirksti beidzot nokļuvuši siltumā sāpīgi cenšas atjaunot normālu asinsriti. Bet pēc tam tu dzer tēju un klausies kā no riteņa grabēdami birst ledus gabaliņi.
Pabraucu kvalitatīvi, apmēram 30km, -8C. Vispirms izmetu līkumu pa mežu, bet mājās atgriezos gar aizsalušo Daugavu. Mežā braukt ir baigi forši, - cilvēki iestaigājuši taciņas, sniega sega cieta, ledus nav. Laikam par godu pēdējai brīvdienai, mežs bija pilns ar ziemas priekus baudošiem cilvēkiem. Nemaz neatminos vēl, kad pēdējos gados būtu tur tik daudz cilvēku manījis. Lai nu kā, mani visi laipni palaida un tikai pavadīja ar izbrīnītiem skatieniem.
Pie Daugavas ierados brīdī, kad rietēja saule. Uzmeta man īsu skatienu un steidzīgi paslēpās aiz mākoņu frontes, iekrāsojot tās kontūras koši oranžā tonī. Saulei norietot arvien spēcīgāk par sevi atgādināja nosalušās pēdas un pirkstu gali, un sāka salt. Likās, ka gaisa temperatūra pēkšņi nokritusies vēl par diviem grādiem. Pēc pusstundas biju mājās.
Pats nepatīkamākais brīdis šādos braucienos ir tad, kad atgriezies mājās, tu novelc kurpes un nosalušie pirksti beidzot nokļuvuši siltumā sāpīgi cenšas atjaunot normālu asinsriti. Bet pēc tam tu dzer tēju un klausies kā no riteņa grabēdami birst ledus gabaliņi.