Zini, man neko no tevis nevajag. Man pietiek jau ar to, ka tu vienkārši esi. Tu neapzināti piepildi manu dzīvi ar gaišumu. Tu mani iedvesmo. Es ticu veiksmei un saviem spēkiem, kad esmu ar tevi. Manas jaukākās domas ir par tevi. Man patīk tavu zilo acu neparastais skatiens un tavs dzīvespriecīgais smaids. Reizēm man ir bail, ka es nekad vairs tevi neredzēšu. Reizēm man gribās raudāt par, ka tu neesi un nekad nebūsi man blakus. Bet, tad es ieraugu tevi un es saprotu, ka tu man esi. Tu man vienmēr būsi. Pat ja tikai šādi. Esmu laimīga, ja zinu, ka tev viss ir labi, ja man ir iespēja šad tad tevi redzēt. Tici man, tas jau ir ļoti daudz.

Es nezinu vai tā ir mīlestība, bet tai ir skaisti balti  ( spārni. )

L'Officiel marta numurā izlasīju interesantu materiālu par tetovējumiem. Īpaši man patika intervija ar Kristiānu Odižjē (zīmola Ed Hardy dizaineris). Starp citu, Ed Hardy zīmols radās nejauši. Kristiāns Odižjē reiz nopirka sev T kreklu ar tīģeri. Visi jautāja vai tas ir viņa jaunā zīmola T krekls. Viņš bija noguris atbildēt "nē", tāpēc sameklēja zīmējuma autoru, kurš izrādijās Dons Eds Hārdijs - leģendārais Kalifornijas tetovēšanas meistars. Kristiāns izpirka no viņa autortiesības un radīja zīmolu Ed Hardy :) Žēl, ka šis zīmols kļuvis pārāk populārs. Neskaitāmie viltojumi visapkārt kaut kā atsit vēlmi valkāt oriģinālu.

Runājot par tetovējumiem, manuprāt, tas ir viens no foršākajiem un interesantākajiem mākslas veidiem. Ļoti patīk kāsainie tetovējumi old school stilā. Un jo vairāk, jo labāk %) ( follow me... )

Uzakstu un uzreiz izdzēšu - nekādīgi nesanāk izteikt sajūtas vārdos. Man ir apmātība, no kuras nespēju tikt vaļā jau ilgu laiku. Gribās reizē pinkšķēt un smieties par šo neprātu. Mēs pārāk bieži izvēlamies nepsreizos cilvēkus.

Šonakt noskatījos Dorianu Greju. Manas bailes skatīties šo filmu izrādijās pilnīgi pamatotas. Ļoti mīlu Oskara Vailda grāmatu "Doriana Greja Portrets", bet filma man absolūti nepatika. Vai nu es nemāku lasīt, vai nu šī filma ir nožēlojama imitācija. Pilnīgi sāpēja skatīties. Ja filmā būtu mazāk asins un citu "specefektu", bet vairāk no Vailda, ekranizācija būtu daudz daudz labāka. Es pat pieļauju, ka pati par sevi filma ir laba. Man vienkārši ļoti patīk grāmata. Varētu tagad secināt, ka būs man mācība - neskaties to, kas patīk uz papīra. Bet tikai līdz nākamai reizei, kad ziņkārība atkal ņems virsroku.

Gaidot pavasari sakārtoju rakstāmgaldu. Apnika pārlikt žurnālus no vienas kaudzes otrā, no viena istabas stūra uz citu. Mest ārā neizlasītus arī tā kā negribās... Ja ne lasīšanai, tad kolāžām noteikti noderēs. Vēl es izrevidēju skapi. Paslēpu visus siltos džemperus un šalles. Varbūt tagad pavasaris atnāks ātrāk? :)

Tagad domāju, kā lai saņemos un godprātīgi izdaru visu, kas jāizdara līdz mēneša beigām. Darbs + lekcijas + diplomdarbs = %) Vēl jāatrod laiks sporta zālei un miegam. Gribu sarakstīt visus darbus blociņā un ar sarkaniem ķeksīšiem vienu pēc otra atzīmēt izpildīto. Brīva laika ir pavisam maz, bet es to kaut kā nelietderīgi pavadu (piemēram, internetā). Tā vietā vajadzētu iet garās pastaigās, izmēģināt jaunas receptes, skatīties labu kino un lasīt interesantas grāmatas vakaros. Es pat neatceros kad pēdējo reizi skatījos filmas mājās. Viss, tagad es būšu super produktīva un katru dienu centīšos maksimāli daudz paspēt.

UPD. Tā ir zīme! Atvēru twitteri, tur kāds raksta: Šodien izmantoju lielisku pieeju, ko kādu laiciņu nebiju praktizējis: "Vienkārši paņem un izdari." Būs jāpamēģina man arī:)

"Ziedi un želejkonfektes" - tā varētu saukties foto albums manā telefonā.

( follow me... )

Atradu internetā  ( šādu te shēmu... )

Kārtējo reizi pierādijās, ka viss, kas notiek, notiek uz labu. Nokārtotas attiecības ar pagātni un mierīgi uzelpots. Ir pavasaris, tādēļ vien vērts priecāties par dzīvi.

Pēdējā laikā mani kārdina doma par Vespa skūterīti. Tādu mazu, dzīvespriecīgu, retro noskaņās. Vai divriteni. Tas jau skan reālāk uz  doto brīdi. Tādu skaistu vecu velosipēdu :)

( a little source of inspiration... )

Pat nezinu kādiem vārdiem lai aprakstu to, kas notika.  Man nav tādu vārdu. Nav pat emociju. Šoka stāvoklis. Tādi likteņa pavērsieni mēdz būt filmās. Tikai ne manā dzīvē, lūdzu.

-----------------------------------------------------------------------------------------------------------------

It took me 13 years to let it go.

This is not happening...

Šķirstu fotogrāfa Filipa Toledano žurnālu "Days with My Father". Skumji, skaisti un aizkustinoši. Iesaku.

UPD: Cik zīmīgs izrādījās ir šis ieraksts...

Viena no lielākām dīvainībām manā dzīvē ir mana vārda diena, pareizāks sakot - tā sauktā vārda diena. Lai arī visi mani pazīst tieši kā Alisi, pēc pases es neesmu Alise un nekad neesmu bijusi. Tas, protams, netraucē man pilnībā identificēt sevi ar šo vārdu. Godīgi sakot, man "griž ausīs", ka daudzi nemāk izrunāt manu vārdu. Tāpēc šāda konspirācija ir ērta. Tas sākās kaut kad agrā bērnībā, tik agri, ka pat mana mamma tagad sauc mani par Alisi %)

Tatad, šodien man ir "vārda diena". Mazliet jocīgi jau ir.  Bet, kā saka, galvenais nav izskats  pase, bet tas, kas ir iekšā. Un mana iekšējā Alise šodien ir laimīga :)

Turpinot ad_living iesākto tēmu, ( real nice chanelisque pics... )

Ja izejot no mājām aizvert acis, gaisā var sajust pavasari. ES gribu atpakaļ vakardienas peļķes, es gribu atkusni. Ziema, tu biji forša, bet tagad vari iet.

Šodien bija visai produktīva diena. Pastaigājos ar kolēģi pa jūgendstila ieliņām, iečekojām pāris mākslas galerijas un citas foršas vietiņas. Iegājām arī kafejnīcā-lasītavā, kuru man te nesen ieteica - "Pastnieks zvana divreiz". Pirmais iespaids labs, bet tā kā mēs gājām izlūkošanas nolūkos par ēdieniem, kafiju un apkalpošanu spriest nevaru. Vēl no rīta es biju Zarā un tur jau ir pavasaris! Puķaini krekli, romantiskas kleitas, zīda blūzes un balti topiņi <3 Es nopirku super lielu balonveidīgu sarafānu %) Sen jau tādu gribēju. Vispār pēdējā laikā gribās casual. Jocīgi. Vēl nez no kurienes parādījās uzmācīgā doma par dzīvespriecīgām Converse ķedām. Ak, pavasaris, es tevi jūtu...

Rīt tētim būs dzimšanas diena. Ledusskapī jau stāv manis pagatavotā zemeņu siera kūka. Vakarā taisīšu avokado-garneļu sāļos groziņus un tunča salātus. Tam visam klāt baltvīns. Vismaz kaut kas priekš darba dienas vakara svinībām. Būšu priekšzīmīga meita - uzvilkšu jauno sarafānu, saklāšu skaistu galdiņu jaukām vakarīņām ģimenes lokā :)

Kinder olās tagad ir ( šādi superīgie begemotiņi... )

Nesaprotu kas ar mani vispār notiek. Pareizāk būtu teikt - es nojaušu kas, bet kā tā? 

--------------------------------------------------------------------------------------

Doing wrong things never felt so good.  

Mission compleated! Šodien nopirku pirmos savā dzīvē gumijas zābakus %) Ņēmot vērā šo rakstu, man paveicās nopirkt tieši tādus, kādus es gribēju - akurātus melnus (iekšā rozā) gumijniekus. Paveicās arī ar izmēru, jo izrādās 39 ir viens no pieprasītākajiem izmēriem. Tagad varu mierīgi peldēt pāri krustojumiem :) 

Man ir garlaicīgi un gribās pakomunicēt ar jums. Un man ir slinkums rakstīt šo ierakstu %) Tāpēc šis būs viens no tiem "jautājums-atbilde" ierakstiem. Varat uzdot man dajebkādus jautājumus (drīkst arī anonīmi - visiem atbildēšu). Un neaizmirstiet, ka es arī varu kaut ko pajautāt pretī. So, "Let's do it!" Just do it.

Pēc garām piecu dienu brīvdienām jūtos pilnīgi atpalikusi no darba dzīves. Un tagad brīvdienās man jāstrādā abas dienas nakts maiņā. Neko nepadarīsi – tāds ir mūsu grafiks.

Šajās piecas dienās esmu daudz ko izdarījusi gan mācību, gan atpūtas ziņā. Beidzot notika visas lekcijas. Es jau paspēju apmeklēt un atteikties no viena kursa, kuru pasniedz vieslektore no Las Vegasas Žurnālistikas skolas. Viņa mums mācija blogot. Pārāk aizraujoši gan tas nebija. Arī obligātais apmeklējums darīja savu – es atteicos. Tā vietā es izvēlējos kursu „Kino un Jaunie Mediji”, kuru pasniedz V. Freibergs. Mīlu viņa dīvaino manieri skaļi teikt visu, kas vien viņam ienāk prātā. Tomēr mans mīļākais kurss šajā semestrī ir „Multimediju praktikums”. Biju sajūsmā vēl tad, kad lasīju kursa aprakstu – tieši tas, ko es gribēju apgūt visu šo laiku. Un pasniedzējs arī sakarīgs – māk sarežģītas lietas paskaidrot cilvēciskā valodā. Tas bija par mācībām. Tagad par izklaidi :)

Trešdien vakarā biju operā. Tagad tā būs jauna tradīcija: reizi mēnesī uz operu :) Ceturtdien biju uz to filmu, par kuru iepriekš rakstīju ad_loving. Nebija wow, bet man patika. Laba filma par kreatīviem cilvēkiem un viņu veiksmīgākiem darbiem. Varbūt es gaidīju no šīs filmas vairāk iedvesmas. Vai arī mana pārlieku liela interese par reklāmas nozari visu sabojāja – par lielāko daļu filmā redzamām personībām un reklāmas kampaņām es jau zināju. Tomēr ļoti uzjautrināja zīmola Nike un tā saukļa „Just do it.” vēsture. Kurš būtu domājis, ka reklāmas veidotājus iedvesmoja kāda cietumnieka reakcija uz nāves soda piespriešanu. Viņš teica: „Let’s do it.” %))

Vakar man bija super jauks un garš vakars ar Z., kuras vārda dienu mēs svinējām divās vietās: Madhouse (kokteiļi) un Gan Bei (suši). Kas varbūt labāks par Aveņu Daiquiri un Philadelphia Maki? Turklāt labā kompānijā? Starp citu, bijām jaunajā Gan Bei, kas ir t/c Origo. Agrāk man tur nepatika tieši interjera dēļ. Tagad ir daudz labāk. Sēdējām norobežotajā zonā zāles centrā. Ļoti ātri apkalpoja, suši atnesa piecu minūšu laikā un kopumā mums palika labs iespaids. 

Viņi satikās stacijā.

( follow me... )