| pašsaprotamais |
[May. 14th, 2014|02:28 am] |
|
Pirms dažām dienām pār skaustu nāca tā skaidrības šalts, ka pašsaprotamu lietu cilvēku vidū gandrīz nav. Gribētos ticēt, ka tāda varētu būt vajadzība pēc mīlestības, gaismas, fiziskā ķermeņa uzturēšanas, kontakta ar sevi līdzīgajiem, kā arī tieksme/vēlme pēc kontakta ar augstāku/ plašāku apziņu, bet varbūt arī tajā visā ir kādi īpaši, individuāli nosacījumi, es nezinu.
|
|
|
| |
[May. 7th, 2014|12:51 am] |
42'323
|
|
|
| nepareizs, šķietami nelabojams |
[Mar. 9th, 2014|11:30 pm] |
Laikam katru dienu iedomājos par to, cik nepareizs cilvēks esmu.
Kad reizēm šķiet, nu jau tūliņ tūliņ to būšu sevī pieņēmis, apradis, uzaudzējis tādu jancīgu, bet siltu nepareizības bārdu, - tad tūliņ atkal kāds vai kaut kas uz to norāda, turklāt veidā, kas aizskar cieši & sāpīgi.
|
|
|
| gadabalva |
[Mar. 5th, 2014|03:27 pm] |
| [ | skaņu celiņš |
| | Silver Mt. Zion - Take Away These Early Grave Blues | ] |
Aiziešu uz ierakstu gadabalvu, ar to cerību, ka tādējādi izdosies izpildīt kaut kādu savas būtības dzelmē kaitinoši neapgūtu sociālā antropologa / kultūras cilvēka normatīvu.
|
|
|
| asins raksti |
[Feb. 16th, 2014|07:10 pm] |
| [ | skaņu celiņš |
| | Pulkvedis Briedis | ] |
Reizēm aizmirstu, nāku no karavīru dzimtas. Atkal-atcerēšanās palīdz izskaidrot daudzas pagātnes situācijas.
|
|
|
| |
[Feb. 9th, 2014|06:05 pm] |
Fear & Loathing @ nakts mēģis.
Pagājusī nakts ir pelnījusi pamatīgu tripreportu, kaut to varētu pārvērst pat veselā romānā.
|
|
|
| Darbs & Bērnība |
[Feb. 4th, 2014|12:43 pm] |
Vakarnakt bija tā teikt "ilgā monologa nakts", kad nevari iemigt, bet visādi izgudrojies, gultā rotējot ap savu asi.
Atzīmējamas lietas:
n) Darbs Tevi mīlēs pretim, ja mīlēsi to, ko dari, darīsi ar atbildību & iekšēju godīgumu.
b) Mēs kā kultūra & sabiedrība joprojām nespējam tik ārā no bērna jeb atdarināšanas fāzes. Mums ārkārtīgi svarīgi līdzināties "pieaugušajiem", mums vajadzīga sava ōpera, cirks, Eirovīzija, simfoniskais orķestris, pašiem savs mājsaimnieču seriāls, savi franču restorāni, sava hoķa komanda krievu superlīgā, kulinārijas šovi, visādi "...sies ar zvaigzni" šovi, savi hipsteri, savas kāntrī, metāla, blūza, džeza grupas. Savs mazais buldozers, ekskavators, bārbijas, bakugani, pokemoni & matrjoškas.
Bērnība ir forša & vajadzīga, bet ar to cilvēka attīstība nebeidzas.
|
|
|
| gada zebiekstes vārds |
[Feb. 2nd, 2014|01:42 pm] |
Iespējams vienīgais vārds latviešu valodā, kurš man patiešām no sirds derdzas, ir "vērienīgs". Gatava lingvistiskā muleta.
Bet tas drīzāk ne paša valodas radījuma, bet viņa nelietīgās paverdzināšanas dēļ.
|
|
|
| atklājumi, bradājumi & baptizējumi |
[Jan. 19th, 2014|11:57 pm] |
Galugalā jēdzīgākā kult-galvaspilsētas atklāšanas daļa Siguldā bija kādu 15 km pārgājiens gar Upi, uz Velnalu (tur iekšā silts & paši nākam ārā gluži baptizēti!).
Tie oficiālie pasākumi tādi prestiži & glauneklīgi, bet sirdij & sajūtām teju vienaldzīgi. Arī kaut kādas skumjas par to visu, kaut vai par faktu, ka tev, gaisa visai atspirdzinātam cilvēkam, lai noskatītos uz pilsdrupu estrādes sienas projecēto prezentāciju, saņirbētu acis prožektoros, redzētu patizlu seno cīņu rubaku, vīreļus, kas visai aptuvenā ritmā dauza degošas 200 litru saļarkas mucas, popielu, kur viena vietēja "sņeguročka" izpilda ōpermākslas superklišeju (točna nezinu kāds tam sakars ar paralēli propagandēto dabas & radošuma enerģijas sakopošanu & laišanu Visumā), lai to visu noskatītos kādās īsās 10 minūtēs, tev 20 min jāstāv pēc biļetes pils pievārtē vai arī jāceļ galdā siguldieša karte (man to sanāca dabūt pirms pāris dienām, lai tiktu pa brīvu braukāties ar distancenēm). Viss tādā Hanzas kooperācijas & masoniskās tradīcijas nokrāsās.
Tobis & Dzērve bišķiņ labāks gadījums, kaut arī piesūcināts ar manierīgu tehnokrātismu, prasījās arī kādu stundu vēlāk (tumsā).
|
|
|
| pievienojos |
[Jan. 13th, 2014|08:04 pm] |
| [ | skaņu celiņš |
| | King Crimson | ] |
Šodien Siguldas grāmatnīcā ienāca viens večuks, noteikti virs 80. Mazliet salīcis, bet pārsteidzoši žirgts. Tāds īstens lauku cilvēks ar cauri laikiem nepakāstu jaudu. Un kuplu bārdu. Gan apdilušu somu, ielāpainu jaku & apnēsātiem vilnas dūraiņiem. Neko nepirkšot, bet grib novēlēt visiem laimīgu jauno gadu. Pēc vecā stila. Teica pārdevējai, ka aptiekā neesot nevienam to vēlējis, bet jums gan!
|
|
|
| spēlēšanās divatā |
[Jan. 12th, 2014|05:45 pm] |
Priecāšos, ja ieteiksiet kādu feinu spēli brīdim divatā.
Vēlams, lai nebūtu vajadzīga rōzā virve, vazelīns & mitrās salvetes. Vai arī – moleskine blociņi, pārker pildspalvas & Endzelīna vārdnīca.
Var ko šādu:
https://www.youtube.com/watch?v=82l8FtL6Og4
Bet labāk jautrāku & aktīvāku
Nevaru solīt, bet iespējams spēle ietiks literārā darbā.
Jā un vēl:
vislabāk ja būtu bez jebkādiem palīglīdzekļiem!
|
|
|
| greižie valūtu grieži |
[Jan. 6th, 2014|09:06 pm] |
Šovakar vilcienā uz Sigūldu viena sieviete, vienā sarunā, tagadnes formā pieminēja trīs valūtas (kapeikas, Ls, eur).
|
|
|
| vārdu arheoloģija |
[Dec. 26th, 2013|12:02 am] |
Manuprāt rakstniecība ir sajūtu, ideju & apkārtējās pasaules arheoloģija.
Tas laikam ir vienīgais, ko savas līdzšinējās dzīves laikā esmu nojautis par "nākotnes profesiju".
|
|
|
| tumšā laika performance |
[Dec. 19th, 2013|01:51 pm] |
Šovakar pirms 22iem iekš Nabaklab
nejaušās mūzikas kvintets Dzena Trakie
izpildīs orientālo mistēriju „Tuksneša telts”
Smilšu paklājam pāri ceļos arī Lost Harbours & Kārlis Stenders
dalība klātienē bez maksas
|
|
|
| Divas. Otrā. |
[Dec. 10th, 2013|03:06 pm] |
Nepagāja ne pieci gadi, līdz "Divas bezgalības" ieņēmušas pelnīto cienījamo apveidu. Vai arī pagāja? Īstenībā sanāk visi piecarpus, ja cītīgi skaita no rakstīšanas sākuma..
|
|
|
| post mortem jājamzirdziņš |
[Nov. 25th, 2013|07:04 pm] |
No ![[info]](http://klab.lv/img/userinfo.gif) zupucis par simbolismu no pašu rakstnieku puses:
http://www.theparisreview.org/blog/2011/12/05/document-the-symbolism-survey/
"16 gadīgam zēnam 1963.gadā tik ļoti piegriezās literatūras skolotāja
simbolu meklēšana visos literatūras darbos, ka viņš izdomāja
pretargumentus meklēt neparedzētā vietā. Viņš izsūtīja jautājumus tā
laika rakstniekiem, uzdodot tiem jautājumus par simboliem viņu darbos. Un
brīnumainā kārtā daudzi no tiem atbildēja."
Izvērpjot caur savu rakstīšanas pieredzi:
1) Valoda pati
ir gana milzīgs simbolu kopums, tie pirmkārt strādā mijiedarbībā cits ar citu, līdz
ar to - teorētiski interpretācijai ir ja ne bezgalīga, tad trakoti
plaša telpa.
2) Visbiežāk rakstnieki simbolismu savos darbos
ieauž neapzināti, vēlāk tos (drīzāk gan - dažus no tiem!) paši uziet,
attīsta & izceļ tuvāk kaut kādai nojaušamai lasītāja uztveres robežai.
3)
Simbolisms ir feina rotaļlieta ne vien pamatskolas publikai
(ieskaitot skolotājus) & kritiķiem, bet arī pašiem autoriem,
rakstniekiem. Galu galā, jautājums: "Ko īsti tu domāji ar to veco vīru aitādas kažokā?" ir labs
veids kā izteikt viedokli teju par jebko pašam svarīgu - gan aizgrābtam
žurnālistam, gan iekš darba Post mortem, gan draugu lokā - alus kausa, makšķeres vai pirts izraisītā vaļsirdībā.
|
|
|
| dzīvošanai |
[Nov. 24th, 2013|11:19 pm] |
Iepriekš jau bišķiņ iztēlojos, ka atgriežoties savā zemē, visi izliksies tādi uzkrītošāk sadrūvējušies, pelēka apmākuma maskām apjozušies... bet šitāda vispārēja tautas sērošana gan pārbliež jebkuru īpaši nelabvēlīgu prognozi. It kā jau var saprast, ka iekš LV lieliem apgriezieniem rūc tāds dikti saasināts mirušo kults. Tautas/zemes iedzīvotāju identitātes asakas un tā. Bet tāda mēroga nelaimes apļerzāšana gan šķiet teju derdzīgākais veids kā izjust kolektīvu pārdzīvojumu & piederību kaut kādam abstraktam cilvēku kopumam.
Bezmaz atliek iet līdz galam – uzdrukāt krečonam: PALDIES TEV MAXIMA PAR MŪSU KOPĪBAS STIPRINĀŠANU!
Divarpus nedēļas pavadot Marokā, tomēr to kontrastu var sajust grandiozi. Tur cilvēki, es nezinu – saules, iedzimtas pieticības vai tradīciju ietekmē –, lielākoties patiešām priecājas par DZĪVI, par ģimeni, par vienkāršu, paaudzēs pārmantotu darbu, par satiktiem svešiem cilvēkiem piebāztā taksī, kafejnīcā vai tirgū; par savu garīgo balstu, kultūru, vienkāršību, nepiespiestību, labestību un godīgumu visā. Izstaro dzīvīgumu & prieku par dzīvošanu, jo nāve manuprāt nav tā padarīšana, kurai jāvelta sava dzīve.
|
|
|
