Atceros kā šorīt puskrēslā sēdēju virtuvē laukos, skatoties kā mazās jaukās zīlīšu meitenes priecīgi ņemas gar iekārto speķa gabaliņu. Bet aiz viņām tādas pelēkas un aukstas debesis. Un kaut kur varbūt vēlāk, aiz-, pēc-tam ir saule. Bet varbūt arī ar mušu vēmekļiem noslienāta 60w lampiņa. Jebkurā gadījumā, grieziet atpakaļ sauli, ja tāda vēl ir.

          Pagājušās nakts 12 stundas konstantos murgos. Sajūta tādā kā dvēseles abstinencē. Un es nezinu no kā vai kam par godu. Nekādas simpātijas pret HD. Man šķiet, ka vakarnakt kādas desmit reizes noklausījos tā vecā heroīna mērkaķa Lū dziesmiņu. Vajadzēja krietni krietni mazāk. Vispār es labi zinu, ka rindas
You made me forget myself
I thought I was someone else,
Someone good
ir par mani. Par tiem dažiem brīžiem, kas pavisam noteikti nav tagad.