Medību sezona ir atklāta...

Ar sajūtu, ka vasara ir sākusies uzreiz pēc ziemas...

Gājām pārgājienā gar to pašu Gauju, tikai augštecē, spēlējām gičas meža vidū, domājām gandrīz vai izpeldēties, bet pa upi uz leju ar paliem nāca visādi augštecē iesaluši rudens slīkoņi, un pa otru upes krastu brida visādi apdauzīti nūjotāji, tā ka mēs šo lietu atlikām...

Es patiešām nezinu, kas mūs dzina nakts vidū tādā skurbulī sperties pāri gandrīz visai Valm., lai taisītu konci (puslīdz ok – protams mūsu situācijā) svešā dzīvoklī, ar tik pārpasaulīgi grūtu atpakaļceļu, kā vispār reti kad...

Braucot mājā no Valm., sākumā vagonā iesperas kaukāds pajauns bomārs, piesitas klāt vienam džekam-zekam, aizsmakušā balsī vislaik kliedz: „Atdod šņabi! Atdod šņabi, bļe! Šņabi atdo!”. Un tas visu laiku tik saka: „Nē, nu nē, es nevaru dot...”. Tas bomārs sāka draudēt & mazliet vicināties, bet pienāca kaukāds trešais un izvilka šo ārā. Džeks-zeks pēc tam teica, ka viņus nav pazinis...

Kaukur aiz Cēsīm to vilcienu aptur & cauri visam sastāvam nesas drūmie džeki ar stekiem. Protams, nesapratu kas pa lietu, bet vakarā ziņās izlasīju, ka viņi acīmredzot makšķerēja tos divus izmukušos urlēnus...

Tagad ārā ir vēss vasaras nakts gaiss...