|
Medību sezona ir atklāta...
Ar sajūtu, ka vasara ir sākusies uzreiz pēc ziemas...
Gājām pārgājienā gar to pašu Gauju, tikai augštecē, spēlējām
gičas meža vidū, domājām gandrīz vai izpeldēties, bet pa upi uz leju ar paliem
nāca visādi augštecē iesaluši rudens slīkoņi, un pa otru upes krastu brida visādi
apdauzīti nūjotāji, tā ka mēs šo lietu atlikām...
Es patiešām nezinu, kas mūs dzina nakts vidū tādā skurbulī sperties
pāri gandrīz visai Valm., lai taisītu konci (puslīdz ok – protams mūsu situācijā) svešā dzīvoklī, ar tik pārpasaulīgi
grūtu atpakaļceļu, kā vispār reti kad...
Braucot mājā no Valm., sākumā vagonā iesperas kaukāds
pajauns bomārs, piesitas klāt vienam džekam-zekam, aizsmakušā balsī vislaik kliedz:
„Atdod šņabi! Atdod šņabi, bļe! Šņabi atdo!”. Un tas visu laiku tik saka: „Nē,
nu nē, es nevaru dot...”. Tas bomārs sāka draudēt & mazliet vicināties, bet
pienāca kaukāds trešais un izvilka šo ārā. Džeks-zeks pēc tam teica, ka viņus
nav pazinis...
Kaukur aiz Cēsīm to vilcienu aptur & cauri visam sastāvam
nesas drūmie džeki ar stekiem. Protams, nesapratu kas pa lietu, bet vakarā
ziņās izlasīju, ka viņi acīmredzot makšķerēja tos divus izmukušos urlēnus...
Tagad ārā ir vēss vasaras nakts gaiss... |