Gonzo Notes Nr.28 (o2.oh.o9)

Aiz-iepriekšējo nakti pavadījām dārza būdā, jo kaukā taču pavasaris bija jāatklāj, pie Svētā Diļļu Meistara, viņa labvēlības & mūžīgi neprātīgās apgarotības. Arī pēc puslīdz rokenrola nakts, turklāt 5-os no rīta negribējās gulēt aiziet vienkārši. Pamosties 1-os dienā ar sauli pavisam blakus aiz loga ir silti, bezjēdzīgi, bet pagalam jauki.

Dienvidū saņēmos iziet dārzā & uz smagā, kūstošā sniega uztaisīt treniņu. Pēc beigās dārzā pavadītās gandrīz-visas-dienas varētu teikt, ka esmu pat nedaudz sasauļojies.

Gribēju iemest bildi ar saksofonistu-ģitāristu-n-to-instrumentu-kacinātāju-krusttēvu-(kurš-īstenībā-nav-mans-krusttēvs-jo-kristīts-nekad-neesu) -Alena-Ginsberga-labu-draugu-&-Džeka-Nikolsona-attālu-radinieku...bet...ar savu unikāli strukturālo & sistemātisko pieeju dzīves horizontam esu to kaukur ellē pakāsis...

Aizsitu meilu Lomikam par to, ka mūsu maģisko reālismu postmodernajā rokmūzikā iedzīvinošā blice nolēmusi lēkt augstāk par saviem...ausīm & sperties uz studiju.

Jā, varbūt arī tāpēc, ka pēkšņi nolēmām sākt spēlēt par ceturtdaļ-dināru nopietnāk nekā līdz šim.

---

Vēl es sapratu, ka mēs ļoti daudz (varbūt pārāk daudz) dziedam par viskādiem dzīvniekiem, tāpēc ceru, ka kāda no nākamajām dziesmām būs par: Paulo Koelju, Jonas Brothers, Mileju Kairusu, Meganu Foksu, Gundaru Ignatu, Mendiju Mūru, Dolliju Partoni, Rihardu Bargo, Robertu Mugabi, Stefaniju Meieri, Lindseju Lohanu, Rubensu Baričello, Ailu Fišeri vai nu vismaz par Aivaru Eipuru...

P.S. Bet es tomēr ļoti nožēloju, ka pakāsu arī to dziesmu „par ezīšiem, kuri siltās vasaras naktīs klusi lok pienu & nemanāmi aizpeld dārza dziļuma rasā”. Ja atrodiet – lūdzu to dziesmu atgriezt vai piedāvāt autoratlīdzību.

[muļķīgs joks par to autoratlīdzību – ņemiet veseli!]