|
Gonzo Notes Nr.28 (o2.oh.o9)
Aiz-iepriekšējo nakti
pavadījām dārza būdā, jo kaukā taču pavasaris bija jāatklāj, pie Svētā Diļļu
Meistara, viņa labvēlības & mūžīgi neprātīgās apgarotības. Arī pēc puslīdz
rokenrola nakts, turklāt 5-os no rīta negribējās gulēt aiziet vienkārši. Pamosties 1-os dienā ar
sauli pavisam blakus aiz loga ir silti, bezjēdzīgi, bet pagalam jauki.
Dienvidū saņēmos
iziet dārzā & uz smagā, kūstošā sniega uztaisīt treniņu. Pēc beigās dārzā
pavadītās gandrīz-visas-dienas varētu teikt, ka esmu pat nedaudz sasauļojies.
Gribēju iemest bildi
ar saksofonistu-ģitāristu-n-to-instrumentu-kacinātāju-krusttēvu-(kurš-īstenībā-nav-mans-krusttēvs-jo-kristīts-nekad-neesu) -Alena-Ginsberga-labu-draugu-&-Džeka-Nikolsona-attālu-radinieku...bet...ar
savu unikāli strukturālo & sistemātisko pieeju dzīves horizontam esu to
kaukur ellē pakāsis...
Aizsitu meilu Lomikam
par to, ka mūsu maģisko reālismu postmodernajā rokmūzikā iedzīvinošā blice
nolēmusi lēkt augstāk par saviem...ausīm & sperties uz studiju.
Jā, varbūt arī tāpēc,
ka pēkšņi nolēmām sākt spēlēt par ceturtdaļ-dināru nopietnāk nekā līdz šim.
---
Vēl es sapratu, ka mēs ļoti daudz
(varbūt pārāk daudz) dziedam par viskādiem dzīvniekiem, tāpēc ceru, ka kāda no
nākamajām dziesmām būs par: Paulo Koelju, Jonas Brothers, Mileju Kairusu, Meganu
Foksu, Gundaru Ignatu, Mendiju Mūru, Dolliju Partoni, Rihardu Bargo, Robertu
Mugabi, Stefaniju Meieri, Lindseju Lohanu, Rubensu
Baričello, Ailu Fišeri vai nu vismaz par Aivaru Eipuru...
P.S. Bet es tomēr ļoti nožēloju, ka pakāsu
arī to dziesmu „par ezīšiem, kuri siltās vasaras naktīs klusi lok pienu &
nemanāmi aizpeld dārza dziļuma rasā”. Ja atrodiet – lūdzu to dziesmu atgriezt
vai piedāvāt autoratlīdzību.
[muļķīgs joks par to
autoratlīdzību – ņemiet veseli!]
|