Gonzo Notes Nr.25 (0S.o3.o9)

Pēdējā diena diez kā nebūtu saucama par medusmaizi, vairāk velk uz tā saucamo sērīgu sprāgonību. Tas gan nav saistīts ar pasaules nemīlēšanu kopumā, bet drīzāk ar to, ka mans fiziskais ķermenis sāka (un gandrīz jau beidza) uzvesties kā niķīgs lopiņš.

Aizvakar rokenrola vakars izvērtās tīri godam, neatceros kāpēc īsti, bet droši vien arī rokenrola sakarā pustrijos naktī līdām augšā tajā upes-ciema tornī.

            Braucot mājās atkal tās pašas skumjas. Arī cerība, koša absinta migla krāsos zil-zaļas ne tikai manas rokas, bet visu dabu aiz pelēcībā pamirušā, zilo gāzu tonētā busa loga.

Un vakar vakarā, lokoties pa gultu, zināmu intrigu piesola kaķu gatavošanās pavasara rokenrola festivāliem. Jau tagad aiz loga sākti pirmie mēģi, tiek rūcināti spalvaini kombji & kopā ar tremolo rokturi žēli raustītas tievās stīgas.