Gonzo Notes Nr.43 (Z9.1I.o9)

Es zinu tikai to, ka šobrīd nevēlos īpaši lielāku garīgo tīrību, lai cik patētiski tas arī neskanētu. Un iemesls ir pavisam vienkāršs:

Tas pārāk grauj manu radošumu & garīgo trakumu.

Atceramies dramaturģijas alfabēta pirmos burtus – kaut kas rodas tikai tur, kur ir Konflikts. Un ja nav tas nolāpītais konflikts, ja ir tikai apžilbinoša balta gaisma, pastorālas flautu skaņas & pilns vēders ar saldu debessmanā – tad tur nekas labs nerodas, tici man, tāds ir viens no īstās fizikas pamatlikumiem. Protams, ja mēs runājam par nopietna kaut kā radīšanu.

Tieši tāpēc man baigi nepieciešama tā nakts vientulības & pamestības sajūta naktīs, ar visādiem draņķiem sabliezts prātiņš dažreiz, hroniskā depresija vieglā formā bieži, pašregulēta askēze, ekstāze, tukšuma & pašpietiekamības sajūta, spocīga spriedze tumšās ierakstu studijās nakts vidū, indiāņu saucieni no mežiem, fūzētu giču kaucieni no kombjiem, asins raksti uz baltām lapām, aizmiglots naids pret sevi dažreiz, briesmīgi liela paļāvība uz šķietami svešiem cilvēkiem, niknums par sabiedrības stulbumu, mīlestība pret pasauli & tā tālāk...