Ja man būtu jāiesaka noskatīties tikai divas filmas cilvēkam, kas iepriekš nav redzējis nevienu pašu & pēc tam nevienu vairs neredzēs – ļoti iespējams, ka viena no tām būtu Terenca Malika Thin Red Line.

Otru filmu nevaru pilnīgi droši ieteikt visiem. Varbūt to neesmu vēl redzējis, varbūt tā vēl nav uzņemta.

---

Tā otra varbūt nav Gummo, bet tā noteikti nav pēdējā, ko ieteikt skatīties jebkuram.

Tā vai citādi, tās personāži lielākā daļa ir līdzīgi tam puisim ko pazīstu (pazinu?), kurš ir nedaudz jaunāks par mani, bet beidzis ne vairāk kā 4 klases, kuram nav auto tiesības, bet kurš cieta jau savā nezkurā avārijā, tagad iespējams ir bezsamaņā slimnīcā.

Filma par to, ka Cilvēkam ir dots TIK daudz, bet viņš TIK daudz ražo & tērē negatīvo enerģiju, lai darītu & izplatītu visa veida huiņas.

Filma par ļaunajiem & labajiem gara slimniekiem.

Filma par skumjo, klusējošu pusaugu zēnu, kas kā Jēzus, ar izplestām rokām, uz skrituļdēļa, ar rozā ausu-cepuri brauc cauri posta apsēstai pilsēteles nomalei, kas viens pats spēlē akordeonu publiskajā tualetē; kas iesprostots savā drāšu būrī.