|
Ja man būtu
jāiesaka noskatīties tikai divas filmas cilvēkam, kas iepriekš nav redzējis nevienu
pašu & pēc tam nevienu vairs neredzēs – ļoti iespējams, ka viena no tām
būtu Terenca Malika Thin Red Line.
Otru filmu nevaru
pilnīgi droši ieteikt visiem. Varbūt to neesmu vēl redzējis, varbūt tā vēl nav
uzņemta.
---
Tā otra varbūt
nav Gummo,
bet tā noteikti nav pēdējā, ko ieteikt skatīties jebkuram.
Tā vai citādi, tās personāži lielākā
daļa ir līdzīgi tam puisim ko pazīstu (pazinu?), kurš ir nedaudz jaunāks par
mani, bet beidzis ne vairāk kā 4 klases, kuram nav auto tiesības, bet kurš
cieta jau savā nezkurā avārijā, tagad iespējams ir bezsamaņā slimnīcā.
Filma par to, ka Cilvēkam ir dots
TIK daudz, bet viņš TIK daudz ražo & tērē negatīvo enerģiju, lai darītu
& izplatītu visa veida huiņas.
Filma par ļaunajiem &
labajiem gara slimniekiem.
Filma par skumjo, klusējošu pusaugu
zēnu, kas kā Jēzus, ar izplestām rokām, uz skrituļdēļa, ar rozā ausu-cepuri brauc cauri posta apsēstai
pilsēteles nomalei, kas viens pats spēlē akordeonu publiskajā tualetē; kas iesprostots
savā drāšu būrī.
|