Gonzo Notes Nr.33 (Ih.o6.o9)

            Īstenībā zaudējumiem piemīt tīri laba fascinācijas deva. It īpaši kopā ar nelielu pamestības sajūtu, ar skumjiem laikapstākļiem, ņurdošu vēderu & nepacietības sīcēšanu galvā. Bet viss ir pietiekami feini, vakar bija muzikāli riktīgi dzīvi, varbūt pat gana smieklīgi aizmirsties.

Ep.1: Sliktāk bija no rīta. Nau jau brīnums par tiem muļķa cilvēkiem, kas cilvēku – ciemiņu nogulda pavisam, pavisam sliktā vietā. Tas ko Kastaņedas dons Huans sauc par traipu (manā gadījumā anti-traipu); tas ko ezotēriķi saprot ar āderēm & visām to ietekmēm uz cilvēka psiho-fizisko stāvokli. Pamodos ap 6iem, galvā sīcoņa, karstums, nav ko elpot. Mēģinot atkal aizmigt palika tikai sliktāk – sāka neizturami sāpēt galva, mute sausa, acis tā svils, ka taisās vai izlīt & karstums pastiprinās. Pēc galvas izmērcēšanas aukstā ūdenī palīdzēja tikai apgriešanās gultā kājām gaisā, tā novilkt vēl pāris stundas.

Ep.2: Kaukādā nolāpītā Čiekurkalnā sliežu-laizītājā iekāpa gatavais cacu etalons. Godavārds, tāda uz kuru skatoties paliek žēl par meitenes mazvērtības kompleksiem. Bet ar brutāli naturālu aktrises talantu. Atradusi it kā neitrālu vietu, jaunkundze pēc 10 sek jau grima dziļā bezsamaņā. Labi aplūkojot jaunā & daiļā veidojumu fizisko veidolu, kosmētisko tjūningu par kādiem diviem miljoniem, zīmuļainas šmotkas & kankarus, nākas secināt, ka pēc galīgās tukšinieces jauniete neizskatās. Ar neitrālas vietas izvēli viņa cieš sakāvi, jo sēž pusmetru priekšā kontrolierei. Tā nu nākas nogulēt līdz savai sūnuciema stacijai. Man protams ir neizsakāmi žēl meitēna par iespējamo sponsora zaudējumu & tamlīdzīgi, bet nekad dzīvē tā nebiju vēlējies, lai uzrastos kontrole. Nopietni!