|
Gonzo Notes Nr.33 (Ih.o6.o9)
Īstenībā
zaudējumiem piemīt tīri laba fascinācijas deva. It īpaši kopā ar nelielu pamestības
sajūtu, ar skumjiem laikapstākļiem, ņurdošu vēderu & nepacietības sīcēšanu
galvā. Bet viss ir pietiekami feini, vakar bija muzikāli riktīgi dzīvi, varbūt
pat gana smieklīgi aizmirsties.
Ep.1: Sliktāk bija no rīta. Nau jau
brīnums par tiem muļķa cilvēkiem, kas cilvēku – ciemiņu nogulda pavisam,
pavisam sliktā vietā. Tas ko Kastaņedas dons Huans sauc par traipu (manā gadījumā anti-traipu); tas
ko ezotēriķi saprot ar āderēm & visām to ietekmēm uz cilvēka psiho-fizisko
stāvokli. Pamodos ap 6iem, galvā sīcoņa, karstums, nav ko elpot. Mēģinot atkal
aizmigt palika tikai sliktāk – sāka neizturami sāpēt galva, mute sausa, acis tā
svils, ka taisās vai izlīt & karstums pastiprinās. Pēc galvas izmērcēšanas
aukstā ūdenī palīdzēja tikai apgriešanās gultā kājām gaisā, tā novilkt vēl
pāris stundas.
Ep.2: Kaukādā nolāpītā Čiekurkalnā
sliežu-laizītājā iekāpa gatavais cacu etalons. Godavārds, tāda uz kuru
skatoties paliek žēl par meitenes mazvērtības kompleksiem. Bet ar brutāli naturālu aktrises talantu. Atradusi it kā
neitrālu vietu, jaunkundze pēc 10 sek jau grima dziļā bezsamaņā. Labi aplūkojot
jaunā & daiļā veidojumu fizisko veidolu, kosmētisko tjūningu par kādiem
diviem miljoniem, zīmuļainas šmotkas & kankarus, nākas secināt, ka pēc
galīgās tukšinieces jauniete neizskatās. Ar neitrālas
vietas izvēli viņa cieš sakāvi, jo sēž pusmetru priekšā kontrolierei. Tā nu
nākas nogulēt līdz savai sūnuciema stacijai. Man protams ir neizsakāmi žēl meitēna par iespējamo
sponsora zaudējumu & tamlīdzīgi, bet nekad dzīvē tā nebiju vēlējies, lai
uzrastos kontrole. Nopietni!
|
