[ | kosmosa fāze dvēselē |
| | grrr | ] |
[ | skaņu celiņš |
| | The Brian Jonestown Massacre - Lets Pretend Its Summer | ] |
Gonzo Notes Nr.12 (IZ.1o.o8)
Protams, nevarēju
vienkārši tāpat paiet garām trako suņu
dienām SickManā! Nu, labi,
nepiesavinājos nekādas draņķības, bet prāts palika šķērms pietiekami ilgi. Un
bēdīgi, skumji un žēl. Ne par tiem, kuri ar savu plus-mīnus-pāris-tūkstošu algu
atļaujas evakuēt preces tādos kvantumos, ka šķiet, it kā jau rītdien būtu
izziņots atomkara sākums.
Bet par tiem
citiem... Par jaunajiem, kuriem mazsālītie prātiņi tiek nemanāmi izkastrēti un pēc
tam brutāli izvaroti.
Un vēl jo
vairāk par pensionāriem. Par tiem piejātajiem vientiešiem, kuri savus pēdējos
desmit-divdesmit latus atstāj par sort of
lielo pudeli vannas putām vai par maucīgiem šņorējamiem gumāniekiem...
Netēlošu
nekādu pārspīlētu sociālo atbildību, bet par tiem pašiem persikiem: ja nebūtu
šitie korporatīvie konglomerāti (kaut uz mietiem tos cūķus uzsēdinātu), viņi,
iespējams, tās kapeikas iztērētu citādi. Siltas pusdienas visai nedēļai, teātris,
grāmatas, saldumi & augļi mazbērniem, pirts vai nolāpīta, dažreiz it kā
noderīga medicīna.
Esot iekšā
visā vājprātā radās ideja. Nez kā
būtu uz to visu aiziet kopā ar LSD
vai sēnēm un uztvert to visu kā netradicionālu atrakciju parku-cirku...? Kā
divkājaino lopiņu frīk-šovu...
Šonakt atbridu
mājās pa dubļaino, lietus gandrīz-jau-aizskaloto pasauli. Velkot līdzi Brian Jonestown Massacre fantastiskajam Lets Pretend Its Summer...
|