Ikreiz, kad tev ir padomā ķerties pie kādas lietas, atceries, kāda ir šī lieta. Ja tev ir padomā iet peldēties, iedomājies, kas parasti notiek peldētavā. Iedomājies, kas tevi apšļāc ar ūdeni, kas tevi grūsta, kas lamājas, kas apzog. Tādējādi tu ar lielāku drošību ķersies pie sava nodoma, turklāt pats sev sacīsi: „Es gribu iet peldēties, bet tāpat es gribu saglabāt arī izturēšanos, kas raksturīga manai iedabai.” Tā rīkojies katrā lietā. Tādā veidā, ja tev peldoties kaut kas atgadīsies, tu tūlīt atradīsi mierinājumu: „Es gribēju ne tikai peldēties, bet arī saglabāt izturēšanos, kas atbilst manai iedabai, un es to nespēšu saglabāt, ja notikušais mani uztrauks.”

(Reply to this) (Thread)

Nedomāju, ka mani uztrauc šis gadījums. Iekš FB nekad neesmu bijis & nebūšu.
Tas, kam ir potenciāls uztraukt - sajūta, ka pārāk daudz esam pakļauti/paš-pakļāvušies visādām Mašīnām, Molohiem, brutāliem Leviatāniem, kas kopēja ordnunga "labā" samin jebkuru, kurš izbāz galvu virs konveijera ierindas.

(Reply to this) (Parent)