Un tomēr, un tomēr alko savā ziņā ir interesantāka substance (gan pieminēto "pētījumu", gan norises ziņā) kā piemēram zāle. Jo šāda vai tāda eksotiskā tabaka vismaz man darbojas kā starpstāvoklis. Caur to var reflektēt, paskatīties no viena stūra uz sevi, saskatīt ikdienas niekos teju episku, literāru vērienu, bet tā nesniedz Stāstu pati par sevi.
Alko vairāk spēj padot uz augšu visādas neapzinātās, apspiestās lietas no dziļpusēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kaut kā tā? es teiktu, ka tas ir tas, kā es jūtos alko sakarā. varbūt, ka saprotot to primitīvo zemapziņā iemuļļāto, ar to kaut kā var strādāt. tomēr mani šī doma nevilina.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No vienas puses jā - ja mēs runājam tikai par instinktu līmeni.
Bet Neapzinātais ir kaut kas vairāk, summējot gan individuālo, gan kolektīvo zemapziņu (arhetipus, kopējās pagātnes traumas, joprojām sāpošās saknes); un arī individuālais spektrs, ja slēdzam klāt neatrisinātos jautājumus ārpus vienas dzīves.
Bet jā, alkohols mēdz būt tas greizais atpakaļskata spogulis.

(Reply to this) (Parent)