vienīgais, ko es par šo varu teikt laikam ir tas, ka ar alkoholu ir ārkārtīgi viegli pazaudēt kontroli, ja nenodarbojies ar šiem "bezjēdzīgajiem, antropoloģiskajiem novērojumiem". :) tā kā, nodarbojies vien tālāk. vienīgi sūdīgi, ka var vienā mirklī sākt likties, ka šo pētījumu dēļ tu vēl visu kontrolē, bet realitātē alkohols jau sāk gūt pār tevi virsroku. tas attiecas arī uz citām narkotikām. tā gan var dreifēt nenormāli ilgi. par slikti jušanos - alkohola (lielās kvantitātēs) abstinences sindromu es neciešu daudz vairāk par sekām, ko izraisa citi indēšanās veidi - pat sintētiskās narkotikas. par to kanālu ciet aizgriešanos - man liekas interesanti, ka tu spēj šīs vielas efektus pētīt caur tādu prizmu. nepatīk man tas alkohols, bet "nē" es tam tā arī neesmu pateicis. :) piemēram, vēl vakar, impulsa (nejautājot sev, vai man to tiešām vajag) izdzēru alu, lai īsinātu laiku, kamēr draugi vakariņo.
pozitīvie efekti man ir šausmīgi random, ja vispār ir.
bēdīgi tas, ka latvijā alkohols ir sociāla norma. reti ienāk prātā pajautāt sev - vai man to vajag un kāpēc es to daru? es, protams, vienmēr nonāku pie nevajag. bet ar vienu šādu atklāsmi man nav pieticis. again and again. jautājums kāpēc es to daru joprojām man palicis neatbildēts. stājas trūkuma dēļ, šķiet.

(Reply to this) (Thread)

Un tomēr, un tomēr alko savā ziņā ir interesantāka substance (gan pieminēto "pētījumu", gan norises ziņā) kā piemēram zāle. Jo šāda vai tāda eksotiskā tabaka vismaz man darbojas kā starpstāvoklis. Caur to var reflektēt, paskatīties no viena stūra uz sevi, saskatīt ikdienas niekos teju episku, literāru vērienu, bet tā nesniedz Stāstu pati par sevi.
Alko vairāk spēj padot uz augšu visādas neapzinātās, apspiestās lietas no dziļpusēm.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kaut kā tā? es teiktu, ka tas ir tas, kā es jūtos alko sakarā. varbūt, ka saprotot to primitīvo zemapziņā iemuļļāto, ar to kaut kā var strādāt. tomēr mani šī doma nevilina.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

No vienas puses jā - ja mēs runājam tikai par instinktu līmeni.
Bet Neapzinātais ir kaut kas vairāk, summējot gan individuālo, gan kolektīvo zemapziņu (arhetipus, kopējās pagātnes traumas, joprojām sāpošās saknes); un arī individuālais spektrs, ja slēdzam klāt neatrisinātos jautājumus ārpus vienas dzīves.
Bet jā, alkohols mēdz būt tas greizais atpakaļskata spogulis.

(Reply to this) (Parent)