|
Mar. 2nd, 2012|12:09 am |
manā dzīvē gandrīz vienmēr strādājusi sevis uzgriešana uz skatuves tādā skaļumā lai pašam prieks spēlēt un visādu `eu tūliņ jāsāk` ignorēšana, es zinu, ka guntim ir tā kaite, bet nu prom no skatuves arī viņš nedzen, ja pasaka, ka nevaram tūlīt vēl sākt.
no pieredzes saku - NEKAD visā savā muzikanta mūžā neesmu redzējis, ka skaņotāju cildinātais `tu griez savu kombi vismaz 2x klusāk, es tevi iegriezīšu monitorā` darbotos realitātē. teorētiski tas drošivien, ka darbojas, bet acīmredzot nav vēl izgudrots tāds skatuves monitors, kas piš tik skaļi, cik vajag. parastā mūsu fīča ir monitori uzgriezti līdz galam un tad vēl bundzinieks giču viņā knapi dzird, nerunājot par bočkām vai jacenēm monitoros priekš mums ar ģitārām. tāpēc jebkurā gadījumā, es griežu tā lai man un maniem grupasbiedriem ir ok un tad vismaz kādam tā koncerta laikā būs patīkami.
protams, ka kāds skaņotājs šito lasīs, drošivien ķers pie sirds, bet pāri visam manliekas, ka ja muzikants patiešām pagriež drusciņ klusāk un skaņotājs ir mazāk neirotisks, tad šitā soli pa solītim pakāpjoties viens otram pretī arī zālē varbūt kautko varēs saprast. |
|