Indiāņu blūzs & Kovboju rokenrols - bez rūpība [entries|archive|friends|userinfo]
GonzoKd

[ website | Indiāņu blūzs & Kovboju rokenrols ]
[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

bez rūpība [Apr. 30th, 2011|01:47 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
[Tags|]

Šķiet, ka šobrīd vissvarīgākais (man & mums) būtu iegūt lielāku bezrūpību (bez-rūpību, un nevis viegprātību vai bez-atbildību). Rūpes, raizes, neziņa, smagnējība, pārlieka sa-domāšanās ir sprunguļ-pirksti, ko šodienas spieķos bāž pagātnes skeleti. Introspektīvai sevis psihoanalīzei tie visi ir fantastiski pateicīgi produkti, bet patiesam dzīvespriekam tagadnē traucē. Laimīgai klātbūtnes sajūtai it īpaši. Sublimācijas metode būtu pašā laikā, ja vien es zinātu, kā & kam viņu efektīvi lietot.

Arī lielāka pārliecības iegūšana dažās lietās par ļaunu nenāks.

Papildus prieks & vieglums arī. Omm.

linkizelpot?

Comments:
[User Picture]
From:[info]rkktzd
Date:April 30th, 2011 - 04:15 pm
(Link)
Man liekas, ka galvenais ir miilestiiba pret sevi pashu. "Rūpes, raizes, neziņa, smagnējība, pārlieka sa-domāšanās" ir tikai blaknes sevis nemiilestiibai. Miilestiiba atbriivo.
[User Picture]
From:[info]gonzokidd
Date:April 30th, 2011 - 04:32 pm
(Link)
Laba tiesa taisnības.
Bet šo praksi ir visai grūti uzākt, ja 10-15-20 gadus tā laista sērīgā atmatā.
[User Picture]
From:[info]rkktzd
Date:April 30th, 2011 - 05:52 pm
(Link)
nu nu, shitam nekad, nekad nav par veelu. lovei tak nav laika un nav skaita - tikai tagadne. bija taads ziedonja dzejolis, kursh beidzas ar vaardiem apmeeram taadiem: "un tas ir tas skaistaakais, ka miilestiiba neprot skaitiit". man paliidz meditaacija.
[User Picture]
From:[info]rkktzd
Date:April 30th, 2011 - 05:53 pm
(Link)
nujaa miilestiiba ir visvienkaarshaakaa darbiiba, ko cilveeks vispaar var dariit, tai nav laika, nav skaita, tai vajag tikai ticiibu
[User Picture]
From:[info]gonzokidd
Date:April 30th, 2011 - 07:11 pm
(Link)
Paldies. Ir grūti atgūt ticību, ja viņa vienmēr ir bijusi neliela.
Šobrīd drīzāk nodarbojos ar to vērtību konstruēšanu no jauna. Kā arī pagaidām "neapdzīvoto iekšējo apartamentu" sargāšanu no visādiem parzītiem.

Man palīdz daba, fiziskas aktivitātes, rakstīšana, mūzika & kontakti ar svarīgajiem citiem. Joprojām dažreiz gan aizmirstu, ka šīs prakses (gluži kā spēja "vienkāršajakai darbībai") nepavisam nav maz.